Vai vārds var būt dzīvs?

Dzīvības Vārds

Noklausies šo e-publikāciju

“Jūs, kas esat atdzimuši ne no iznīcīgas sēklas, bet neiznīcīgas, no dzīvā un paliekamā Dieva vārda” (1.Pēt.1:23).

JAUTĀJUMI	ATBILDES
Dieva vārdam ir lielāka vara nekā cilvēku vārdiem pamatā tādēļ, ka Dieva vārdam ir lielāka autoritāte.	NĒ! Neapšaubāmi Dieva vārdam ir lielāka autoritāte nekā cilvēku vārdiem, tomēr Dieva vārda spēks nebalstās tā autoritātē, bet gan faktā, ka tas ir dzīvs un darbīgs (Ebr. 4:12). Dieva dzīvais vārds ir izpildītājs, kurš paveic to, ko tas ir pavēlējis (Jes. 55:11). Cilvēku vārdiem nepiemīt šāda “dzīva” spēja jebko paveikt vai piepildīt.
Būtiskākā Dieva vārda spēka izpausme ir ierosināt cilvēka brīvo gribu, lai viņš varētu kļūt par Jēzus Kristus sekotāju.	NĒ! Dabiskajam cilvēkam nav nekādas brīvās gribas garīgās lietās, jo viņš ir garīgi miris savos grēkos (Ef. 2:1). Tāpat arī dabiskajam cilvēkam nav brīvās gribas, lai viņš varētu izšķirties par Kristu (Jņ. 1:13; 6:44; Rom. 9:16; Ap.’d. 16:14). Dieva dzīvais vārds ir cilvēka vienīgā cerība. Dieva dzīvais vārds neaktivizē cilvēka spējas. Patiesībā tas rada cilvēka sirdī ticību, kas cilvēku dara spējīgu nožēlot grēkus un uzticēties Jēzum, lai tiktu pestīts.
Cilvēku vārdi, tāpat kā Dieva vārds, var tikt uzskatīti par “dzīviem”.	NĒ! Dieva vārdam ir dzīvība pašam sevī, cilvēku vārdos tās nav. Šo atšķirību varētu izskaidrot, salīdzinot smilšu graudiņu ar sinepju sēkliņu. Tie izskatās ļoti līdzīgi, taču tikai sinepju sēklā ir dzīvība. Smilšu graudiņā tās nav. Sinepju sēkla uzdīgst, ja to ieliek zemē, smilšu graudiņš ne. Cilvēku “vārdi” un Dieva “vārds” var izskatīties un izklausīties līdzīgi, bet tikai Dieva vārdā ir dzīvība (1. Pēt. 1:23).
Cilvēki, kas nākuši pie ticības, ir tie, kuri, izanalizējuši viņiem zināmos faktus par Jēzus dzīvi, nāvi un augšāmcelšanos, ir izšķīrušies par to pamatotību.	NĒ! Neapšaubāmi, sludinot Kristu, kurš pats ir Patiesība, nav iespējams ignorēt faktus par Viņa dzīvi, nāvi un augšāmcelšanos. Evaņģēlijs ir Dieva žēlastības pilnā pestīšanas vēsture Jēzū, nevis kāda cilvēku filozofija. Bet, kad cilvēks ir kļuvis ticīgs, ne jau faktu analīze viņu ir novedusi pie “izšķiršanās” par Kristu vai Viņa “pieņemšanas”. Vienīgi Dieva dzīvā vārda spēks spēj radīt ticību cilvēka sirdī un darīt viņu spējīgu uzticēties Jēzum. Daudzi cilvēki paši ir redzējuši Jēzu un Viņa brīnumus, tomēr nav ticējuši (Mk. 6:6; Jņ. 12:37). Nav būtiski, cik daudz ir faktu vai cik “pārliecinoši” tie šķiet no cilvēciskās loģikas viedokļa, neviens nevar pats sevī radīt ticību vai pats nonākt pie pestījošās Jēzus pazīšanas. Šī pazīšana, kas dod pestīšanu, ir Dieva dzīvā vārda darbs. Jo jūs “esat atdzimuši ne no iznīcīgas sēklas, bet neiznīcīgas, no dzīvā un paliekamā Dieva vārda” (1. Pēt. 1:23).