Mana ticiba bez spēka [321]

Tev, ak Dievs, es gauzdams nāku Savu sirdi parādīt,
Savas vainas gan nemāku, Kā tu redzi izztāztīt.
Pilna baiļu dvēselit’, Surst un samišanā krīt;
Trauceta no vell’ un grēka Mana ticiba bez spēka.

Tu, Dievs, zini, ka no sevis Esmu grēcīgs, tukšs, atstāts;
Kas vēl labs, man nāk no tevis, Kad to dod tavs žēligs prāts:
Drošiba iekš ticības, Prieks iekš vājas sirsniņas.
Man un citiem, Kungs, to dodi, Kā tev patīk, kā tu proti.

Ak mans Dievs, priekš tev es sūdzos Savu lielu grūtibu,
Klausi, kad es gauži lūdzos, Klausi manu žēlumu!
Savald vella niknumu, Vairo manu ticību,
Ka nebīdamies neviena Kristu sirdī turu cieņa.

Jezus žēlīgais, tu dzirdi Visus, kas pie tevim nes
Savu bēdinatu sirdi; Savejiem tu mācijs es’:
Kaut tik grauda lielumā Būtu mana ticiba,
Kalnus pārcelt ta var derēt, Visu labu ta var cerēt.

Parād, Jezus, žēlastibu Noskumšanas dziļumā,
Nāc ar savu palīdzibu, Kad man uziet stundiņa.
Ticibu, Kungs, stiprini, Savu Garu iedodi,
Ka uzvāru ienaidnieku, Viņa bultas kaunā lieku.

Svētais Gars, ar Tēv’ un Dēlu Vienā svētā dievibā,
Avots, no ka prieku smeļu, Gaisma pasaul’s tumsibā,
Vāja mana ticiba, Vāja dzirkstele ir ta,
Ak to uguni uzkuri, Manu ticibu uzturi!

Sūti man, ak dārgais viesi, Savu stipru palīgu,
Beidzi ar iekš man patiesi Savu darbu iesāktu.
Uzpūt iekš man spēcigi Savu svētu uguni,
Ticēt dodi šinī laikā, Kamēr skatišos tev vaigā.

Dievs, pār visiem dieviem sveicams, Triadiba svētaka,
Augsti pielūdzams un teicams, Nāc man lūdzams palīgā!
Kad tas sātans dusmas spļauj, Savas bultas uz man šauj,
Pārstāv man ar savu spēku, Ka samisis nepaleeku.

Pasniedz savam vārgulišam, Kamēr bailes nomitās,
Pirms tu redzi viņu krītam, Savas rokas spēcigas!
Vadi savu bērniņu Pret ta ļauna lielibu,
Kas, kad būtu tu tam ļāvis, Sen jau būtu man aizrāvis.

Tu, mans palīgs, dzīvībiņa, Mana pils, mans patvērums,
Es nodomos tavā ziņā, Vaj tu man no sevis stums’?
Steidzies steigdamies man klāt, Man no vella pasargāt!
Glābi man no visa ļauna, Neliec krist man grēkā, kaunā.

Kungs, es gribu visu mūžu Tavas rokas spēku teikt,
Kad es vienreiz pestīts būšu, Un tavs darbs pie man būs beigts;
Kā par to tev teikšu gan, Ko tu darijis pie man?
Šeit un tur negribu kavēt, Mūžu mūžam tevi slavēt.