Nerātnās teologu vārsmas

Būdami jautrā omā, divi no e-ntuziastiem sacerējuši divrindes, kas apkopotas ar nosaukumu “Nerātnās teologu vārsmas” un kurās apcilātas dažu latvju baznīckungu nedienas.

Rubenītis runināja
Vanadziņš čivināja

Modris plāte ikurāt
Īstā laikā bija klāt

Teica vai tu tagad ļausi
Nocirst Lāčplēš otro ausi?

Un Gailīt’s nez par kādiem grēkiem
Ātri aizgāja pie tēviem

Teica bābas ordinēšu
Kamēr dvašu neizlaižu

Lai beidzot luterjānis var
Darīt tā kā citi dar’

Čekists pārgriež vadiņu
Sak, gailītim ardieviņu

Gailīt’s dziedās debesīs
Vanags tepat pacietīs

Vistas knābs un bites ķers

Sēž gailīt’s augstu laktā cēli
Un šim kā vistas riņķī dēli

Tagad vanags olas perē
Un pēcnācējiem krietniem cerē

Kas viņu augstā godā tur
Par to ka spožu gaismu kur

Melnais vanags baltās drānās
Pārbiedēja pūces, vārnas

Grib vanags lidot prom uz Romu
Bet kāda bite jauc šim omu

Caur kalmēm atskan balss it lēni
Ir jātiek pašiem augšup, zēni!

Neko ar bitēm nevar zināt

Vanags mācās mīļi dūdot
Tikai ļaunie viņu sūdzot

Bitēm esot tāda inde
Iekož ausī – sapampst sirde

Tāpēc pie bites neej, dzirdi!
Ka nekļūst tev kā man ap sirdi!

Un Pūces vārnas apsēdās
Un vanaggailī klausījās

Un tupot piepampa tiem cistas
Līdz palika tie tā kā vistas

Un tagad vanags laktā cēli
Un apkārt vistas tam kā dēli