Garīdznieki tiek iebaidīti

Anglikāņu baznīcas garīdznieki tiek iebaidīti un viņiem būtu jānodrošina labāka darba ņēmēju tiesību aizsardzība, paziņoja viena no Lielbritānijas arodbiedrībām.

Kā atklāja arodbiedrība “Unite”, iebiedēšanas gadījumi gan no bīskapu, gan no baznīcu draudžu puses likuši izveidot palīdzības līniju, kas ik gadu saņem aptuveni 150 zvanu.

Situāciju sarežģī tas, ka garīdznieki formāli netiek pieņemti darbā Anglikāņu baznīcā, bet gan atsaucas Dieva aicinājumam. Tomēr arodbiedrība vēlas nodrošināt labāku garīdznieku tiesību aizsardzību.

“Mēs runājam par mācītāju veselības un drošības problēmām, kā arī labklājības apdraudējumu,” sacīja arodbiedrības pārstāve Reičela Maskela. “Mēs šobrīd risinām lietu, kurā viens no mūsu biedriem tika padzīts no darba, viņam sākās veselības problēmas, un mācītāji pat nevēlējās ar viņu tikties.”

Kenterberijas arhibīskaps Rovans Viljamss pagājušajā gadā atzina, ka pastāv problēma ar garīdznieku iebiedēšanu.

“Iebiedēšanas jautājums – es esmu priecīgs, ka jūs to aizsākāt, jo es uzskatu, ka tas mums nav atrisināts, un es esmu ļoti priecīgs, ka jūs tam pievērsāt uzmanību,” viņš sacīja, atbildot uz jautājumu.

“Tā ir problēma, es ļoti labi zinu pēc tikšanās ar cilvēkiem, cik liela problēma tā ir, un es vēlos, kaut mēs to labāk risinātu,” norādīja Viljamss.

Turpretī Riponas un Līdsas bīskaps Džons Pekers uzskata, ka iebiedēšana ir “samērā reta” parādība.

“Baznīca ir gluži tāda pati cilvēku kopiena kā jebkura cita, un šie gadījumi notiek, lai gan es uzskatu, ka tie ir samērā reti,” viņš sacīja. Viņaprāt, lielākā daļa garīdznieku nevēlas mainīt savu statusu, jo tas sniedz virkni priekšrocību, tostarp arī viegli pielāgojamu darba grafiku.

Taču, kā uzsvēra bīskaps, baznīca ir “aicinājums, nevis darbs”.