Baznīca un nauda

Finanšu krīze ir skārusi arī baznīcas, bieži vien tām skarbi atgādinot, ka to mācītāju, draudžu, līdzstrādnieku un visu iestāžu finansiālais nodrošinājums nekādā ziņā nav kaut kas pats par sevi saprotams. Apstākļi var loti viegli mainīties.

Mūsu Kungs izsūtīja savus mācekļus bez jebkādiem līdzekļiem un tiem pavēlēja: “Neņemiet sev nedz sudrabu, nedz zeltu, nedz vara naudu savās jostās, nedz somu ceļā, nedz divi svārkus, nedz apavus, nedz spieķi; jo strādnieks savu iztiku ir cienīgs saņemt.” (Mt.10:9-10) Pēc atgriešanās Viņš tiem jautāja: “Kad Es jūs sūtīju bez maka, bez somas un bez sandalēm, vai jums kā trūka?” Un tie atbildēja: “Nekā!” (Lk.22:35) Bet ir arī sacīts: “Tā arī Kungs pavēlēja tiem, kas sludina Evaņģēliju, dzīvot no Evaņģēlija.” (1.Kor.9:14) atliek secināt, ka tas pats apliecināms uz Jēzus Kristus Baznīcu arī šodien.

Apustulis Pāvils tam ir labs piemērs – viņš nekalpoja draudzēm, lai tās viņu uzturētu, viņš pats nopelnīja sev iztiku, strādādams par telšu taisītāju. (Ap.d.18:3; Fil.4;10 utt.; 1.Kor.9:1-18) Ar to viņš krasi atšķīrās no ļaudīm, kas ar Dieva Vārdu veic darījumus. (2.Kor.2:17) Latvijā vēl pavisam nesen vai ik katrs mācītājs bija spiests strādāt vēl kādu amatu, lai nopelnītu iztiku sev un savai ģimenei. Bet ir arī tādas baznīcas, kuras var rēķināties ar regulāriem ienākumiem, jo pastāv Baznīcas nodoklis, ka tas ir Vācijā, kaut gan arī tur tā nav bijis vienmēr.

Dievi Vārds skaidri parāda, nauda Baznīcai ir uzticēta manta, kas tiek izmantota Evaņģēlija sludināšanai un kalpošanai nabadzīgajiem, un ka to nedrīkst izmantoto neatbilstošiem mērķiem. Finanšu pārvaldīšanas jomā Baznīcai jābūt nevainojamai. Un tas, ka vārda kalpotājs saņem algu par kalpošanu, nav priekšnosacījums, bet gan atbalsts, lai atbrīvotu viņu no maizes darba – ciktāl tas draudzei iespējams. Te nu atklājas, cik nopietns ir Viņa aicinājums, un pārtikušajam sabiedrībām to var apliecināt tieši Baznīcas daudzās Austrumeiropas, Āfrikas un Āzijas zemēs. Labklājība vēstures gaitā Baznīcām aizvien ir bijusi par kārdinājumu. Ar naudu un mantu, kas ir Baznīcai, tai ir jāapietas ļoti rūpīgi un taupīgi. Tas noteikti ir Dieva ziņā, ka Baznīca šādu atgādinājumu dzird tieši finanšu krīzes laikā.

Tātad kristīgajai draudzei kopumā un arī tās vadībai – ka toreiz , tā arī tagad – nav cita uzdevuma, kā sev un arī sabiedrībai atgādināt nemainīgos Dieva baušļus un aicināt atgriezties un atjaunoties ticībā uz Jēzu Kristu:

“Nepaļaujieties uz varu, uz laupījumu nelieciet tukšas cerības; kad bagātība vairojas, nepiegrieziet tai visu savu sirdi! Vienu vārdu Dievs arvienu ar uzsvaru ir teicis, un to es esmu daudzreiz dzirdējis: Dievam vienam pieder vara. Un Tev, Kungs, pieder arī žēlastība, jo Tu atmaksā ikvienam pēc viņa darbiem.” (Ps.62:11-13)