Krīzes pasaulē un Dieva tiesa

Vārds “krīze” cēlies no grieķu valodas un nozīmē “tiesa”, “lēmums”, “spriedums”. Parasti ar to saprotam draudošas briesmas un no tām pieaugošās bailes paredzamās katastrofas priekšā. Pretstats vārdam “bailes” ir “paļaušanās”, “uzticēšanās”.

Uzkrītoši, ka, runājot par naudu, atkal un atkal jāsaskaras ar uzticēšanos. Vārds “kredīts” atvasināts no latīņu valodas un nozīmē “uzticētais”. Kādā laikrakstā finanšu krīzes sākumā varēja lasīt:

“Šodien pieprasītākā valūta vairs nav nauda, bet gan uzticēšanās.”

Atkal un atkal lasām par “bailēm”, “cerībām” un “vilšanos”. Kļūst skaidrs, kā ekonomiskā krīze tāpat kā visas citas krīzes sabiedrības vai personīgajā dzīvē ir patiesas vai nepatiesas ticības lieta.

Ticībā uz patieso Trīsvienīgo Dievu, kas atklājies Savā Dēlā Jēzū Kristū un kas darbojas ar Savu Svēto Garu un Sakramentiem, mēs atzīstam, ka šādās krīzēs mūsu dzīvē un šajā pasaulē notiek arī Dieva tiesa. Visā Dieva tautas vēsturē, kā tas parādīts Vecās un Jaunās Derības Rakstos un kā to Dieva uzdevumā sludinājuši pravieši, vienmēr ir bijis un vēl šodien notiek, ka Dieva tauta ar brīdinājumiem un draudiem un bieži arī ar sāpīgiem sodiem par nepaklausību Dieva baušļiem tiek vesta atpakaļ uz paļāvību Dievā.

Baznīcai nav ne tāda uzdevuma, nedz arī iespēju rūpēties par pasaulīgo labklājību; vēl vairāk, arī pašu Baznīcu skar gan ekonomiskās, gan politiskās krīzes. Taču, ievērojot to, kas rakstīts Dieva Vārdā, Baznīca zina, ka ar cilvēku spēkiem nekad nebūs iespējams atjaunot cilvēku grēku dēļ zaudēto paradīzi. Kristīgās Baznīcas uzdevums un pilnvaras sniedzas daudz dziļāk, proti, cilvēku sirdīs un sirdsapziņā. To nevar izteikt labāk un skaidrāk, kā tas jau pausts septiņu Baltijas bīskapu 2009. gada novembrī draudzēm un sabiedrībai adresētajos vārdos:

“Sevišķi ekonomiski grūtos apstākļos, kad tik, daudzi ir zaudējuši ārējo stabilitāti un iekšējo mieru, mēs aicinām mūsu tautiešus vairāk novērtēt savas kristīgās saknes un izmantot garīgās bagātības, kas atklājas Svētajos Rakstos un tiek piedāvātas ikvienam, kurš pievēršas Dievam un liek savu cerību uz Kristu. [..] Šī brīža krīze pasaules ekonomikā ir rezultāts ilgstošai Dieva iedibināto principu neievērošanai — principu, kurus Viņš kā pamatu ir ielicis Savā radībā. Modernās sabiedrības patērētāj-filozofija un individuālisms ir nesuši savus sliktos augļus. Meklēt risinājumu tikai ekonomikas sakārtošanā nozīmētu atkārtot to pašu kļūdu. Vispirms jānāk garīgai atjaunotnei, ir jāatjauno līdzsvars starp tiesībām un pienākumiem, līdzjūtība, kopība, solidaritāte un savstarpējs atbalsts. Mēs ticam, ka vispārliecinošākā iekšējā motivācija šādām izmaiņām rodas, cilvēkam sastopoties ar dzīvo Kristu. Ar vārdiem un darbiem veicināt šo sastapšanos ir kristīgās Baznīcas pirmais un svarīgākais uzdevums.

Bīskapi aicina arī politiskās varas pārstāvjus skaidrāk apzināties cilvēka dzīves garīgo dimensiju un labos augļus, ko nes pozitīva sadarbība valsts, pašvaldību, skolas un Baznīcas starpā. Kristīgo principu mācīšana un īstenošana dzīvē stiprina gan ģimeni, gan visu sabiedrību kopumā. Sirdsapziņas un vārda brīvība ir vērtības tādai sabiedrībai, kurā reliģiskā dzīve nozīmē ne tikai privātas, bet arī publiskas tiesības.”