Mēs šeit visi nomirsim [611]

Ak Dievs, kad es pārdomaju, Ka visiem nāvē jakrīt,
Un tad turklāt es nomanu, Cik piepeši dažs pakrīt, –
Tad es, ak Tēvs, tev piesaucu Sniedz roku man par palīgu,
Kad nāves ceļš man jaiet!

Šis pēdigs ceļš man zinams gan, To labi es pieminu;
Bet kad to aizvēztisi man, To stundu es nezinu.
Dod, ka pie laika atgriežos, Uz savu galu sataisos
Un to ikdienas gaidu.

Ak Kungs, man ari paklausi Vēl iekš šās vienas lietas:
Atraisi pats man žēligi, Kad tavam prātam šķietās!
Lai ilgi cisās nevārgstu, Lai garas mokas neredzu,
Pirms neka aizvests kļūstu.

Bet lūdzams ar neuzsūti Man galu ātru, ļaunu;
Par pārgalvību pasargi Un ar par citu kaunu.
Bet dod man tādu stundiņu, Ka grēkus es nožēloju
Un Jezum vien uzticos.

Svēts Gars lai man aiziedamu No šejienes pavada,
Lai priecina man bēdigu, Kad vels un nāve bada;
Lai Jezus asins izlieta Tad manus grēkus nomazga,-
Atveldze manu sirdi.

Kad miršana uzspiedisies Un spēku druskās dauzīs,
Kad sirds vairs nespēs atkauties, Kad nāve to salauzīs:
Lai tad tev esmu pavēlēts, Lai palieku tavs izredzēts,
Lai mierā tad aiziemu.