Nē, mīļā sirdsapziņa!

“Tas Kungs uzkrāva visus mūsu grēkus Viņam.” [Jes.53:6]

Šie vārdi ir izraudzīti ar lielu rūpību un sacīti tādēļ, lai mūsu sirdsapziņas būtu drošas un bezbailīgas, lai, redzēdamas grēku, tās nebītos un neraizētos. Tāda ir Debesu Tēva laipnā un žēlīgā griba – Viņš vēlas, lai tava izbiedētā sirdsapziņa tevi nesāpinātu un nedzītu izmisumā, itin kā Dievam attiecībā uz tevi būtu citādi nodomi nekā Kristum vai ka Viņš gribētu tevi nonāvēt tavu grēku dēļ, kurus Kristus ir ņēmis uz saviem pleciem un uzkrāvis sev.

Nē, mīļā sirdsapziņa, tev jātic, ka tava Debesu Tēva laipnā un žēlīgā sirds un prāts uz tevi raugās tieši tāpat kā Dieva Dēls, proti – ka Kristus tevi ir atpestījis un darījis brīvu no visiem grēkiem. Kas gan tas būtu par Dievu, kas varētu tevi apsūdzēt tavu grēku dēļ? To varētu darīt vienīgi Debesu Tēvs; Viņš ir tavs Kungs, no kura tu tik ļoti bīsties.

Taču Viņš tavus grēkus ir uzkrāvis nevis tev pašam, bet Kristum – pret Mozus bauslību un visiem citiem likumiem. Mozus draud grēciniekam, sacīdams, ka ikviens cilvēks ir pelnījis nāvi savu grēku un ļauno darbu dēļ. Arī laicīgajā dzīvē un valstībā tavi grēki paliek uz taviem pleciem. Turpretī Dieva priekšā tiekam attaisnoti, jo mūsu grēki vairs nav mūsu, bet Kristus.