Trūkstošais posms
Svētdienas skolas skolotāja aicina bērnus nostāties rindā, lai pa visiem noskaitītu Ticības apliecību, ko iepriekšējās divas nedēļas mācījušies.
– Es ticu uz Dievu Tēvu, Visuvaldītāju, debess un zemes Radītāju, sāk Anna.
– Un uz Jēzu Kristu, Dieva vienpiedzimušo Dēlu, mūsu Kungu, – turpina Roberts.
– Kas ieņemts no Svētā Gara un piedzimis no Jaunavas Marijas, – saka Toms.
– Cietis zem Poncija Pilāta, krustā sists, no-miris, aprakts, – saka Katrīna.
– Nokāpis ellē, trešajā dienā augšāmcēlies no mirušiem, – turpina lize.
– Uzkāpis debesīs, sēdies pie Dieva, Visu-valdītāja Tēva labās rokas, – saka Jānis.
– No kurienes viņš atnāks tiesāt dzīvos un mirušos, turpina Zane.
Iestājas ilgs klusums.
Tad bikli ierunājas Anna: – Zēns, kurš tic Svētajam Garam, šodien nav atnācis…

Ieskaties
Ne Par..., ne Pret..., bet Ar...
Parīvēt ir tas pats, kas ielikt
Savādi gan..
Sūtiet to sūdu čupas ķēniņu dirst!
Agrīnā baznīca un velna neveiksmīgā cīņa
@kardinalsPujats piemiņai