Divi gudri, viens muļķis

Reiz dzīvoja trīs brāļi. Kādu dienu viņi nolēma atstāt savu vecāku māju, lai dotos pasaulē pelnīt naudu.

Gadiem ejot, viņi visi trīs kļuva ļoti bagāti. Tad reiz viņi sanāca kopā, lai pastāstītu viens otram, ko ir nolēmuši dāvināt savai jau gados vecajai mātei dzimšanas dienā.

Pirmais brālis teica: Es mūsu mammai uzbūvēšu milzīgu māju ar plašu parku un lielu baseinu.

Tas nav nekas, teica otrais brālis. Es viņai nopirkšu pēdējā Mersedesa modeļa limuzīnu ar visu šoferi.

Ziniet, es laikam būšu pārspējis jūs abus, lielīgi teica trešais brālis. Jūs jau zināt, cik mūsu mamma ir dievbijīga un ka pēdējos gados sliktās redzes dēļ viņa vairs nespēj lasīt Bībeli. Lūk, es viņai esmu nopircis runājošu papagaili, kas prot no galvas visu Bībeli. Atliek viņam tikai nosaukt kādas Bībeles grāmatas nodaļu vai pantu, lai putns to tūdaļ nodeklamētu. Divdesmit mūkiem vajadzēja ar putnu darboties divdesmit gadu, lai to panāktu. Par to man gan nāksies maksāt 100 tūkstošus gadā nākamo desmit gadu laikā, bet tas ir tā vērts.

Tā nu dēli uzdāvināja mātei nodomātās dāvanas, un pēc kāda laika saņēma no viņas pateicības vēstules.

Milton, viņa rakstīja pirmajam dēlam, tā māja ir varen liela. Pat pārāk liela, jo es dzīvoju tikai vienā istabā, bet jāmazgā un jākopj man ir visa māja.

Marvin, viņa rakstīja otrajam dēlam, es esmu daudz par vecu, lai braukātu apkārt un ceļotu. Es visu laiku pavadu savā mājā, tādēļ man nekad neiznāk lietot jauno Mersedesu. Turklāt tā šoferis ir īsts rupeklis.

Manu mīļo Melvin, māte rakstīja trešajam dēlam, tu esi vienīgais no maniem dēliem, kurš tiešām saprot, kas tavai mammai iet pie sirds. Tas cālis tiešām bija garšīgs.