Bērnu mīlestība pret vecākiem

Ko izsaka “mīlēt savus vecākus”?

Bērniem, ņemot vērā visu, kas no vecākiem tiek gūts, ir jādara tiem visu labu, kur vien iespējams tiem pakalpo un atlīdzināt, pacietīgi piedodot viņiem viņu kļūdas un vājības, un par tiem Dievu lūgt.

Lai viņi mācās godbijīgi izturēties pret sava nama ļaudīm un ar pateicību atlīdzināt priekštečiem, jo Dievam tas ir patīkami. [1.Tim.5:4]

Bērni, uzklausiet mani, tēvu, man paklausiet – un jūs izglābsities, jo Kungs ceļ godā tēvu pār bērniem un tiem par lēmēju ieceļ māti. Kas godā tēvu, gandara par grēkiem; kas māti godina, ir kā dārgumu krājējs. Kas godā tēvu, to ielīksmos bērni, un viņa lūgšanas tiks uzklausītas. Kas tēvu godina, piedzīvos ilgu mūžu; kas Kungu klausa, atpūtu dāvā mātei. Kas bīstas Kunga, godās tēvu un kā saimniekiem kalpos vecākiem. Gan ar darbiem, gan vārdiem godā tēvu, lai viņa svētība nāktu pār tevi, jo bērniem namu uzceļ tēva svētība, bet mātes lāsts izceļ ar pamatiem. Nelepojies, negodādams tēvu, – jo tēva negods tev nedara godu: cilvēkam godu dara godbijība pret tēvu; necieņa pret māti apkauno bērnus. Bērns, palīdzi tēvam viņa vecumdienās, nesāpini, kamēr viņš dzīvo! Pat ja saprāts viņu atstātu, esi iecietīgs un savos spēka gados neizrādi viņam necieņu, jo žēlsirdība pret tēvu netiks aizmirsta, to ieskaitīs tev norēķinā par grēkiem, to pieminēs Kungs, kad pār tevi nāks ciešanas: kā sarma liegā laikā tavi grēki gaisīs. Kas pamet nelaimē tēvu – ir kā zaimotājs, kas sanikno māti – Kunga nolādēts. Esi lēnprātīgs, īstenojot savas ieceres, bērns, un tevi mīlēs cilvēks, kas Dievam tīkams. Jo dižāks esi, jo vairāk zemojies, un Kunga priekšā atradīsi žēlastību. [Sir.3:1-18]