Kristietība bez sekošanas?

Sekošana ir saistība pie Kristus, tāpēc ka ir Kristus, tāpēc jābūt arī sekošanai.

Ideja par Kristu, mācība, vispārēja reliģioza atziņa par žēlastību vai grēku piedošanu nemudina uz sekošanu, tā izslēdz patiesību, ir naidīga sekošanai. Ja ir ideja, tad ir attiecības ar atziņu, sajūsmo, varbūt arī ar tās īstenošanu, bet nekad nav personiska paklausīga sekošana.

Kristietība bez dzīvā Jēzus Kristus ir kristietība bez sekošanas, un kristietība bez sekošanas vienmēr ir kristietība bez Jēzus Kristus, tā ir ideja un mīts.

Kristietība, kurā ir tikai Dievs Tēvs, bet ne Kristus kā dzīvais Dēls, tieši atceļ sekošanu. Šeit ir uzticēšanās Dievam, bet ne sekošana. Tikai tādēļ, ka Dieva Dēls kļuva cilvēks, tāpēc, ka Viņš ir starpnieks, sekošana ir pareizā attiecība ar Viņu.

Sekošana ir saistīta ar vidutāju, un kur pareizi tiek runāts par sekošanu, tur tiek runāts par starpnieku Jēzu Kristu, Dieva Dēlu. Tikai starpnieks, tikai Dievcilvēks var aicināt uz sekošanu.

Sekošana bez Jēzus Kristus varbūt ir sevis paša izvēlēts ideālais ceļš, varbūt pat nartīra ceļš, bet tai nav apsolījuma.