Psalmi kā Kristus vietnieciskā lūgšana

Cilvēciska būtne, Jēzus Kristus, kurš pazīst gan ciešanas, gan slimības un tomēr palicis pilnībā nevainīgs un taisnīgs, lūdzas psalmos ar savas baznīcas lūpām. Psalmi tiešā nozīmē ir Jēzus Kristus lūgšanu grāmata. Viņš Dievu pielūdza psalmos un nu tie ir kļuvuši par viņa lūgšanu uz visiem laikiem.

Kā gan aptvert, ka psalmi ir vēršanās pie Dieva un vienlaikus paša Dieva vārdi, ja ne caur Kristu, kurš tur sastopams lūdzam? Pats Jēzus Kristus psalmo savā baznīcā.

Viņa baznīca arī lūdzas; patiešām, arī indivīdi lūdzas, bet precīzi tas notiek ar Kristus lūgšanu. Tie lūdzas ne savā, bet Jēzus kristus vārdā. Ne pēc savu siržu dabiskajām vēlmēm tie lūdzas, bet pēc tās cilvēcības parauga, kuru Kristus uzņēmās uz sevi. Viņu lūgšanu pamatā ir Jēzus Kristus – patiesa cilvēka lūgšana.

Un vienīgi šai lūgšanai ir rodams apsolījums tikt uzklausītai.

Kristus kļūst par petīcijas pieteicēju. Un psalmi ir Kristus vietnieciskā lūgšana par viņa baznīcu. Psalmi ir Kristus lūgšana par savu draudzi.