Vājie un spēcīgie

Kristīgā mīlestība un palīdzība vājiem nozīmē stipro pazemināšanos vājo priekšā, veselo – slimo priekšā, vareno pazemošanos ekspluatēto priekšā.

Kristīgas attiecības starp spēcīgajiem un vājajiem ir, ka spēcīgajam jāuzlūko vājo, bet nekad nav jāskatās no augšās.

Vājums ir svēts, tāpēc mēs atdodamies vājajiem. Vājums Kristus acīs nav nepilnība iepretī pilnībai, bet drīzāk spēks ir nepilnība, un vājums pilnība.

Ne vājajam jākalpo spēcīgajam, bet spēcīgajam vājajam, un tas nav jāveic labdarības pēc, bet ar rūpēm un bijību. Ne varenajam ir patiesība, galu galā taisnība ir vienmēr vājajam.

Tā kristietība nozīmē visu vērtību pārvērtēšanu un jaunas vērtību skalas ieviešanu, lūkojoties uz Kristu.