Skip to content
19. novembris, 2026
  • Draugiem
  • Facebook
  • Twitter
  • Instagram
  • LinkedIn
  • whatsapp
  • RSS

e – BAZNĪCA ✞

Grēka alga ir nāve, bet Dieva balva ir mūžīga dzīvība Kristū Jēzū, mūsu Kungā.

Primary Menu
  • e-kontakti
  • e-projekts
  • e-ARHĪVS
  • e-POLEMIKA
  • e-BĪBELE
  • e-Ticība
  • E-LTA
  • e-AFIŠA

153. Ko mums vēl atgādina vārdi "es ticu"?

  • Sākums
  • Sukcesija tieši no Romas antikrista
  • e-raksti

Sukcesija tieši no Romas antikrista

Hermanis Zasse

Tā ir viena no smagākajām luterisma nolaidībām, ka nav laikus noskaidrota tās apustuliskās sukscesijas būtība, kas mums tiek piedāvāta, un šī eklezioloģiskā mīta pieņemšanas sekas.

Sukcesija tieši no Romas antikrista

Pasaules konferencē Lozannā 1927.gadā par ticību un baznīcas satversmi arhibīskaps Sēderblūms, kas taču ar visiem saviem trūkumiem nesa sevī arī kādu daļu no luteriskā mantojuma, ļoti lietišķi runāja par to, ka Zviedrijas baznīca, proti, esot saglabājusi apustulisko sukcesiju, tāpat kā citas senā baznīcas mantojuma formas, bet ka sukcesija pēc luteriskās mācības esot adiafora (otršķirīgi mācības jautājumi). Kādā referātā viņš to darīja ļoti izteiksmīgi, drukāto tekstu nosviežot malā, jo viņam likās, ka tas jāpasaka skaidrāk. Visi luterāņi viņam par to bija pateicīgi.

Gaismā apskatot, zviedru sukcesija laikam gan ir daudz labāka nekā anglikāniskā, ja jau to piešķīris vīrs, kuru tikko bija konsekrējis Romas pāvests, tātad, kā teiktu Luters, sukcesiju saņēmis tieši no Romas antikrista. Bet tieši šis apstāklis parāda, kas par aplamību ir apustuliskā sukcesija, ja to neuzskata tikai par senu paradumu, bet gan par teoloģiski nepieciešamu vai svarīgu. Kā senu baznīcas formu, kā adiaforu to var uztvert ar humoru, ar kādu Sēderblūms nesa savu bīskapa zizli un reiz, kad bija aizmirsis to iepakot, kādā vizitācijā aizvietoja ar svaigi nogrieztu bērza nūju. Bet kā zviedru luterānis var visā nopietnībā domāt, ka pāvests, kas luterisko reformācijas mācību noraida kā ķecerību, būtu iedevis Zviedrijas luteriskajai baznīcai īsto bīskapa un mācītāja amatu!

Šķiet, ka vecais, veselīgais sukcesijas vērtējums, kas bija saskaņā ar luterisko ticības apliecinājumu, ir lielā mērā atmests. Pasaules luterāņu federācijas rokasgrāmatā Zviedrijas baznīca sevi oficiāli attēlo kā tādu, kas 1593.gadā ir pieņēmusi nemainītu Augsburgas ticības apliecību, un kopš 1686.gada Konkordijas grāmata esot tās ticības apliecinājums. Tur ir teikts:

Zviedrijas apustuliskā sukcesija ir atvērusi ceļu interkomūnijai ar Anglijas baznīcu,

kas vienlaicīgi abās pusēs ir kļuvusi par likumu. Par sekām, kādas no tā izriet luterismam visā pasaulē, vairs nav tālāk jārunā. Par to šajās vēstulēs ir pietiekoši daudz runāts.

Ir tikai jājautā, kāpēc nepacēlās citas balsis, kamēr vēl bija laiks? Kur bija Norvēģijas un Dānijas luterisko bīskapu balsis? Kur Vācijas un Amerikas luterisko baznīcu balsis? Kur luterisko misiju balss? Tās visas vienā mierā noskatījās, kad tika iesvētīti luteriskie bīskapi ar anglikāņu bīskapu un arhibīskapu līdzdalību. Tās klusēja tā vietā, lai paceltu savu brīdinošo balsi un izdarītu darbu, ko tās bija parādā citiem, pasaules luteriskajām baznīcām.

Vecais arhibīskaps Johansons no Somijas bija pirmais, kas redzēja, kurp šis ceļš ved. Viņa balss palika nesadzirdēta. Mēs visi nomierinājām sevi vispirms ar to, ka apustuliskā sukscesija esot adiafora, un tā tas ir, ja to izprot luteriski kā senu baznīcas formu. Bet ir kāds punkts, kurā adiafora izbeidz būt adiafora. Nepieciešamo par to pasaka Konkordijas formulas 10.artikuls. Ar šo pantu mēs Vācijā esam vadījuši baznīcas cīņu un varējuši pieredzēt, ka arī šodien tas vēl ir ierocis cīņā par Dieva baznīcu.

Apliecināšanas vai apgrēcināšanas gadījumā nekas nav mazsvarīgs.

Tur, kur notiek cīņa par tīru Evaņģēlija mācību, izbeidzas adiaforas pacietība, tur ir “visas Dieva draudzes, jo sevišķi Dieva vārda kalpotāju kā draudzes vadītāju” pienākums apliecināt ne tikai ar vārdu vien, bet arī ar darbu.

Mēs nevaram Zviedrijas luterāņiem, kas vēl turas pie savas baznīcas senā, patiesi lielā mantojuma, uzrakstīt priekšā, kas tiem būtu jādara, lai saglabātu tiro Evaņģēliju par taisnošanu vienīgi caur ticību un tīro sakramentu pārvaldīšanu, uz ko attiecas arī tīra sludināšana par sakramentiem. Mēs varam par viņiem lūgt. Bet atzīt Zviedrijas baznīcu kā neizmainītas Augsburgas ticības apliecības baznīcu tikmēr, kamēr tai ir Svētā Vakarēdiena kopība ar anglikāņiem un kamēr anglikāņu bīskapi, kas atmet vienīgi ticībā principu, līdzdarbojas pie zviedru bīskapu iesvētīšanas, mēs nevaram. Tas pats attiecas arī uz citām luteriskajām baznīcām, kurām ir līdzīgas saistības.

Te būtu liels uzdevums Pasaules luterāņu federācijai izskaidrot, ko vēl šodien nozīmē luteriskais ticības apliecinājums un kas ir patiesā baznīcas vienotība. Bet vai mēs varam no tās gaidīt ko citu kā vienīgi faktiskās attīstības attaisnojumu? Vai varam gaidīt, ka tā izdarīs pašnāvību? Jo tā balstās uz priekšnosacījumu, ka arī baznīcas, kas ir baznīcu kopībā ar reformētajām un anglikāņu, var tikt uzskatītas par neizmainītās Augsburgas ticības apliecības baznīcām pretēji Augsburgas ticības apliecības 7. un 10.artikulam, par Konkordijas formulu nemaz nerunājot.

Tā luteriskais ticības apliecinājums šodien jāapliecina ārpus Pasaules luterāņu federācijas. Lai tas notiek visā pazemībā un mīlestībā! Tas ir lielākais pakalpojums, kas mums visiem, apzinoties pašiem savu nabadzību un vājību, jāsniedz tiem, kas luteriskās reformācijas apliecinājumu ir vai nu pazaudējuši, vai taisās pazaudēt. Tas ir to uzdevums, kas ar ordināciju luteriskā mācītāja amatā ir saņēmuši patieso apustulisko sukscesiju, kura nebalstās misteriozā, ar kādu mītu saistītā iesvētīšanā, bet skaidrā uzdevumā, kuru Tas Kungs ir devis visai savai baznīcai – sludināt tīru apustulisku mācību un sakramentus pārvaldīt atbilstoši Evaņģēlijam.

Tā ir lielā atbildība, kas šodien ir dota luteriskajam mācītājam un kuru viņam nevar noņemt neviens bīskaps, neviena baznīcas padome, neviena ekumeniska organizācija. Mēs drīkstam un mums vajag to apliecināt arī tad, kad citi klusē. Uzticīgā apliecinājumā pastāv visa mūsu amata godība arī tad, kad šī godība ir paslēpta zem krusta.

Tēmas: adiafora Anglijas baznīca apustuliskā sukcesija arhibīskaps Sēderblūms Augsburgas ticības apliecība cīņa par Dieva baznīcu eklezioloģiskais mīts interkomūnija kopība ar anglikāņiem luterisma nolaidība mācītāja atbildība otršķirīgi mācības jautājumi Pasaules Luterāņu Federācija patiesā baznīcas vienotība vienīgi ticība Zviedrijas Baznīca

Continue Reading

« Saprast Bībeli
                       

Ieskaties

Altāra sakraments mūsu katehismā

Pašdarinātais sātanisms

Dieva baušļi un evaņģēlijs mūsu svētdarīšanai

Tev nebūs laulību pārkāpt, un tas sākas jau ar iekārojošu skatienu

Gavēšana

kas ir baznīca un kas veido tās vienotību

Atbildēt Atcelt atbildi

Lai komentētu, jums jāpiesakās sistēmā.

  • Aktuālākie
  • Komentētākie
  • Sukcesija tieši no Romas antikrista Sukcesija tieši no Romas antikrista
    • e-raksti

    Sukcesija tieši no Romas antikrista

  • Dievs neuzklausa grēcīgu cilvēku Dievs neuzklausa grēcīgu cilvēku
    • e-refleksijas

    Dievs neuzklausa grēcīgu cilvēku

  • Kad Dieva dāvana kļūst par elku Kad Dieva dāvana kļūst par elku
    • e-refleksijas

    Kad Dieva dāvana kļūst par elku

  • Dievs var atklāt Dievs var atklāt
    • e-apceres

    Dievs var atklāt

  • Kad ļaunumu vairs nebūs iespējams apturēt Kad ļaunumu vairs nebūs iespējams apturēt
    • e-apceres

    Kad ļaunumu vairs nebūs iespējams apturēt

  • Ieteikumi LELB Satversmes Preambulas grozījumiem
    • e-refleksijas

    Ieteikumi LELB Satversmes Preambulas grozījumiem

  • Doma baznīcā saimnieko “Jaunā Paaudze”
    • e-ziņas

    Doma baznīcā saimnieko “Jaunā Paaudze”

  • Kas ir Svētais Gars?
    • e-mācība

    Kas ir Svētais Gars?

  • Nozīmīgs notikums
    • e-ziņas

    Nozīmīgs notikums

  • Tim Minchin: Pope Song
    • e-mūzika
    • e-video

    Tim Minchin: Pope Song

Atrodi

  • Bauslība un Evaņģēlijs
  • Baznīcas gada sprediķi vienuviet
  • Ilgi gaidītais latviešu sprediķu krājums
  • Lasāmviela ticības spēkam
  • Luteriskās ticības apliecības

Ienāc

  • Reģistrēties
  • Aizmirsi paroli

Līdzīgās e-publikācijas

  • Mācītājas beidzot apsteigušas mācītājus
  • Luterāņu skaits pasaulē aug
  • Veiklais spāņu zellis
  • Romas pāvestība pielien luterāņiem
  • Zviedru baznīcas galva turpmāk būs daiļava
  • Vandaļi vēršas pret baznīcām
  • Pasaulē – vairāk nekā 72 miljoni luterāņu

Pēdējie komentāri

  • jean: “Interesanti vai LELB joprojām -- kā arhibīskapa Vanaga laikā -- uzstāj un lepojas, ka LELB bīskapi esot tā saucamajā "apustuliskajā…”
  • Roberto: “Domājams autors norāda uz anglo-sakšu (t.i. galvenokārt jeņķu) kristietības paradoksu - “personīgās attiecības ar Jēzu”. Šis ir interesants moments, jo,…”
  • Janis Karklins: “Interesantas pārdomas. Gandrīz jāpiekrīt, bet tomēr vai ticība nesākās tieši ar manām personīgajām attiecībām ar Jēzu. Vai mans "es" izslēdz…”
  • Janis Karklins: “"Gluži kā gājiens uz Aglonu.."”
  • martinsz: “Jā, pēdējā laikā patiesi vērojama liela reformēto baptistu aktivitāte. Manuprāt tas lielā mērā varētu būt Džona Makartura, Džona Paipera nopelns…”

RSS e – POLEMIKA

  • Vai kremēt mirušo ir kristīga prakse?
  • Par LELB arhibīskapa kalpošanas laiku
  • Kāpēc "nomira" e-BAZNĪCAs forums?

RSS Dieva vārds katrai dienai

  • Ef.2:4-5
    Dievs, bagāts būdams žēlastībā, Savā lielajā mīlestībā, ar ko Viņš mūs ir mīlējis, arī mūs, kas savos pārkāpumos bijām miruši.

Animācijas filma

e-BAZNĪCĀ

  • e-apceres
  • e-aptaujas
  • e-audio
  • e-bildes
  • e-intervijas
  • e-joki
  • e-lūgšanas
  • e-mācība
  • e-mūzika
  • e-paziņojumi
  • e-poēzija
  • e-raksti
  • e-refleksijas
  • e-sprediķi
  • e-video
  • e-viktorīnas
  • e-ziņas

Tēmas

1. Mozus grāmatas skaidrojums ASV Bauslības un Evaņģēlija noslēpumi Bībele Bībeles mācības studijas Dienišķo lūgšanu gads Dienišķā maize Dieva bērni Dieva Dēls Dieva likums Dieva mīlestība Dieva vārds Dieva Vārds katrai gada dienai Dieva žēlastība Dzīvības ceļš e-baznica.lv Es gribu dzīvot šīs dienas ar Tevi Gads kopa ar Dītrihu Bonhēferu grēku piedošana Ikdienas ar Pirmo Mozus grāmatu Ikdienas meditācijas Jēzus Kristus Kristība Kristīgā dogmatika Kristīgā dzīve kristīgā mācība kristīgā mūzika Kristīgās ētikas un morāles rokasgrāmata kristīgā ētika Lasāmviela ticības spēkam Lutera citāti lūgšana Mazā katehisma skaidrojums Mārtiņš Luters par lūgšanu Piecas minūtes kopā ar Luteru Pāvila vēstules galatiešiem skaidrojums Svētais Gars Svētais Vakarēdiens Svētie Raksti Svēto Rakstu apceres katrai dienai ticība ticības realitāte Tēvreize velns
  • Aleksandrs Bite
  • Dītrihs Bonhēfers
  • Mārtiņš Luters
  • Georgs Mancelis
  • Ilārs Plūme
  • Markku Särelä
  • Karls F. V. Valters
  • Hermanis Zasse
  • Draugiem
  • Facebook
  • Twitter
  • Instagram
  • LinkedIn
  • whatsapp
  • RSS
Pārpublicējot obligāti jānorāda atsauce. Visas tiesības patur :: e-BAZNICA :: © 2007-2026