Vai esi gatavs Kristus atnākšanai?
“Kad līgavainis kavējās nākt, viņas visas iesnaudās un gulēja.” (Mt.25:5)
Viņas visas bija izgājušas laukā, lai sastaptu līgavaini. Citiem vārdiem sakot, Jēzus runā par cilvēkiem, kas gaida. Tās nebija atteikušās no ierašanās uz kāzām. Viņas gribēja būt klāt un bija saposušās.
Taču viss iekavējās. Tāpēc Jēzus mums izstāsta, ka ar to ir jārēķinās. Jēzus var aizkavēties. Paiet gadi, un viss ir kā parasti. Kristīgā dzīve kļūst mūžsena un pierasta. Nenotiek nekas īpašs.
Tad “viņas visas iesnaudās”, stāv rakstīts. Tātad arī ar to mums ir jārēķinās. Visi var samiegoties. Cilvēks nevar pastāvīgi sēdēt kā uz adatām. Mums visiem ir jāguļ. Mums visiem ir tādas stundas, kad mūsu uzmanība ir pilnībā pievērsta kaut kam citam. Vai arī tādi brīži, kad visa mūsu modrība norimst un apdziest.
Tad nāca līgavainis. Un pēc tam parādījās lielas atšķirības. Pusei no gaidītājām savos lukturos bija eļļa, savukārt pusei tās nebija. Tas neko daudz nepalīdzēja, ka viņas lūdza savām draudzenēm, vai varētu to aizņemties. Izmantojot līdzību, šeit ir pateikts, ka ir kaut kas tāds, ko kāds no mums nevar iedot otram. Pat ne labu gribēdams. Ir kaut kas tāds, ar ko neviens nevar dalīties. Arī ne ar savu labāko draugu vai mīļoto bērnu. Un tas, kas ir tik strikti personisks, ir arī nepieciešams un izšķirošs.
Kas tad ir šī noslēpumainā eļļa, kas ir tik absolūti nepieciešama? Tā ir ticība, savienodama mūs ar Kristu un padarīdama iespējamu, ka viņš mūsos mājo. Tur, kur ir šāda ticība, tur cilvēks ir gatavs sastapt Kungu, kad viņš nāk. Pateicoties šai ticībai, cilvēks allaž dzīvo grēku piedošanā. Arī brīžos, kad viņš nevar domāt par Jēzu. Arī brīžos, kad viņš guļ. Arī tad, ja cilvēks guļ bezsamaņā un ir klāt pēdējā stundiņa.
Ko cilvēks var izdarīt, lai iegūtu šo eļļu? Atbilde: lieto Dieva vārdu un lūdzies, uzcītīgi lieto sava Glābēja Svēto Vakarēdienu, esi nomodā par savu sirdi, tā ka tu neapslāpē Garu un neaizver durvis Glābējam. To cilvēks var izdarīt, apzināti nepaklausot un gluži vienkārši pārraujot saikni vai pārstājot lūgties un vairs neieklausoties viņa vārdos. Un, pārraujot saikni, to vairs nav iespējams atjaunot, kad līgavainis ir atnācis un aizslēdzis durvis.
Citiem vārdiem sakot, šī līdzība satur gan brīdinājumu, gan mierinājumu. Pielūko, ka Kristus var uzturēt tavu ticību. Tad tu būsi gatavs, arī ja viņš atnāks nakts vidū vai tādā dienā, kad neviens no mums to nebūs gaidījis.

Ieskaties
Vai esi jau "izcepts" kristietis?
Agrīna nāve - posts vai svētlaime?
Jēzus "pretrunīgie" vārdi
Vīri darbā
Tā Kunga žēlastība paliek ar mums
Ar ko atšķiras patiess pravietis no viltus pravieša?