Lielā ticība, kas turas pie Jēzus

“Ak, sieviete, tava ticība ir liela!” (Mt.15:28)

Jau otrreiz mēs dzirdam Jēzu runājam par lielu ticību, un atkal tas attiecas uz kādu cilvēku, kas nepiederēja viņa paša tautai. Iepriekšējā reizē runa bija par pagānu centurionu. Tagad tā ir kanaāniešu sieviete. Arī viņa rāda, kā veidojas liela ticība.

Lielā ticība visu savu cerību liek uz Jēzu. Tā tic, ka Jēzus var un grib palīdzēt. Sieviete to apliecināja, uzmeklējot viņu, sekojot viņam, lūdzot apžēlošanu, turpinot viņu lūgt pat tad, kad vairs nešķita, ka tā viņam rūp. Šādi rīkojas ikkatra patiesa ticība uz Jēzu.

Lielā ticība nav augstās domās par sevi pašu. Sievietei nācās dzirdēt, ka viņai neko nevajag pieprasīt, proti, viņai nebija nekādu tiesību kaut ko lūgt. Viņa to pieņēma. Viņai nācās dzirdēt, ka viņa pieder cilvēkiem, kurus jūdi sauca par suņiem. Bērni bija Dieva tauta – izredzētie, kas bija saņēmuši apsolījumus. Pie viņiem nu bija ieradies Mesija. Tur viņam bija jāpaveic savs uzdevums. Tas uz šo sievieti neattiecās. “Jā, Kungs,” – arī to viņa pieņēma. Šādi rīkojas patiesā ticība visos laikos. Tā apzinās, ka tad, ja viņš palīdz, tā ir nepelnīta žēlastība.

Šī notikuma aprakstā mēs varam atrast vēl kādu patiesās ticības raksturiezīmi. Tā turas pie Jēzus, pat ja šķiet, ka viņš neatbild. Vispirms sieviete vispār neguva nekādu atbildi. Taču viņa uzmācās Jēzum ar savu kliegšanu. Tad viņš tai paskaidroja, ka nav sūtīts pie pagāniem. Viņa stunda vēl nebija nākusi. Tai bija jānāk. Bet, kamēr viņš vēl staigāja pa zemeslodes virsu, viņam bija jāiet “pie Israēla nama pazudušajām avīm”. Viņš bija šurp atnācis pirms sava gājuma uz Jeruzālemi.

Marks par viņu raksta šādi: “Iegājis kādā namā, viņš negribēja, ka to kāds uzzinātu [..]” Kāpēc? Arī viņam vajadzēja pabūt vienam, lai pielūgtu. Arī viņam bija cilvēciska daba, kuras spēkiem bija zināmas robežas. Taču, kad sieviete viņam visā piekrīt un tomēr lūdz viņam pēc druskām no bērnu galda, tad Jēzus izpilda viņas lūgumu. Notikuma apraksts parāda, ka apustuļi to saprata kā izņēmumu, taču ļoti nozīmīgu, kuram gan viņiem, gan mums visiem bija jāmāca kaut kas svarīgs: šai sievietei bija liela ticība – īsta ticība uz Jēzu.