Ceļš, ko nevar saprast bez Jēzus

“Viņi no tā neko nesaprata [..]” (Lk.18:34)

Varbūt mums tas var kalpot par mierinājumu, ka mācekļiem bija tik grūti saprast. Viņi nespēja aptvert tieši vissvarīgāko: Cilvēka Dēlam ir jācieš un jātiek nonāvētam mūsu glābšanas labad. Mums, cilvēkiem, bieži ir grūti šo lietu saprast. Mēs varam nojaust, ka Dievs eksistē. Mēs varam ļoti spēcīgi piedzīvot, ka viņš mīl visu, kas ir pareizs un labs. Mēs zinām, ko viņš no mums sagaida. Un mēs secinām, ka mums jādzīvo pareizi, ja gribam ar viņu veidot attiecības. Kad sastopam Kristu un ieraugām, kā viņš sevī iemieso visu, kas apkopojams vārdos “mīlestība” un “labestība”, tad mēs labprāt viņam sekojam. Un, mūsuprāt, tieši to viņš vēlas. Mums jādara, kā viņš saka, un jādzīvo, kā viņš dzīvo. Tam jābūt pareizajam ceļam pie Dieva.

Ļoti iespējams, mācekļi tā domāja, esot ceļā uz Jeruzālemi. Viņi nebija sapratuši savādo runasveidu, ka Jēzus “atdotu savu dzīvību kā izpirkšanas maksu par daudziem”. Bet viņi zināja, ka grib sekot Jēzum, lai kas arī notiktu. Un, tā kā viņi sekoja Jēzum, viņi varēja mācīties saprast arī to, ko viņi pirmīt nekādā veidā nebija aptvēruši. Viņi varēja redzēt, kā Jēzum klājās. Viņiem nācās piedzīvot notikumus, kuros tagad arī mēs drīkstam piedalīties, svinot Gavēņa laiku un Lieldienas. Viņiem nācās arī piedzīvot, cik neuzticamas bija viņu pašu apņemšanās. Viņi bija nolēmuši būt uzticami līdz nāvei, taču viņi visi pameta Jēzu un aizbēga. Tiem nācās piedzīvot, ka viņiem pašiem bija kāda vaina, ko viņi nespēja samaksāt, un ka viņu Skolotājam nācās nest arī šo vainu.

Kaut ko tamlīdzīgu mums visiem jāmācās ieraudzīt, ja sekojam Jēzum. Nosacījums ir tāds, ka mēs patiešām viņam sekojam un patiešām gribam no viņa mācīties un dzīvot kā viņš. Kad mēs bez nosacījumiem praktizējam labestību un mīlestību kā savas dzīves likumu, tad sākam saprast, kāpēc mūsu labestība un mīlestība nemaz nav ceļš pie Dieva. Šis ceļš beidzas, iekams mēs esam paspējuši sasniegt mērķi. Pēc tam paliek pāri bezdibenis, kas mūs šķir no Dieva. Šo bezdibeni var pārvarēt vienīgi Jēzus. Un to mēs nevaram iemācīties aptvert, iekams mūsu acis ir tikušas atvērtas, lai redzētu gan to, ko paši nespējam izdarīt, gan to, ko viņš ir izdarījis mūsu dēļ un mūsu vietā.