Kas ir tavs Dievs?

“Viss man ir atļauts, bet ne viss der. Viss man ir atļauts, bet nekas nedrīkst mani kalpināt.” (1.Kor.6:12)

Ieraugot šo attēlu man radās pārdomas nevis par to, kādus vēl mūsdienu elkus varētu pievienot šim sarakstam, bet gan kādi ir mani elki, un kas vispār ir elks?

Tā kā nav elkmāja un neelkmāja, tāpat nav elkdievs un neelkdievs. Bet jautājums ir pavisam vienkāršs – kas ir tavs Dievs? Lūk, par ko ir runa.

Kādēļ uzskaitīt lietas? Kādam arī tējkarote var būt elks. Vai arī telefons, automašīna vai paša sieva vai bērni, kā arī šobrīd populārie sociālie tīkli un mākslīgais intelekts.

Proti, viss var būt elks un viss var būt atļauts.

Ir vajadzīga ģimene, telefeons, kultūra, slava, iepirkšanās, ķermenis, dārzs, sekss, statuss, darbs, nauda, tējkarote. Bez šīm lietām nav iedomājama pilnvērtīga sabiedrība.

Bet jautājums ir par attieksmi pret lietām.

To kodolīgi Lielajā katehismā atbildējis Mārtiņš Luters:

Kam tava sirds pieķeras un uz ko tā paļaujas, tas arī ir tavs Dievs.

Tādēļ pārbaudīsim sevi. Lai nekas mūs nekalpina, tas ir, nepaverdzina. Lai nekas nenozog mums uzmanību, laiku un mīlestību. Nesapīsimies atkal pasaules gānekļos. [skat. 2.Pēt.2:20]