Eņģeļi kā kalpi

Eņģeļi ir ne tikai vēstneši, bet arī kalpi – turklāt labprātīgi kalpi. Līdz Kristus atnākšanai viņu lielākā kalpošana Dievam ir kalpošana mums.

Kaut arī apbrīna, protams, ir dabiska un adekvāta radības attieksme pret savu Radītāju, Dievam nav vajadzīgs, lai Viņam sacītu, cik Viņš ir brīnišķīgs. Dievs ir pašpietiekams. Taču mēs tādi neesam. Mums ir vajadzīgs Dievs.

Tāpēc Savā lielajā žēlastībā Viņš dara visu iespējamo, lai mūs ievestu dzīvās attiecībās ar Viņu. Tam Viņš izmanto eņģeļu kalpošanu. Tāpat kā mūsu augstākā kalpošanas un mīlestības forma ir rūpes par tuvāko, eņģeļiem tā ir kalpošana mums. “Vai tie visi nav kalpotāji gari, izsūtāmi kalpošanai to labā, kam jāmanto pestīšana?” (Ebr.1:14). Viņu mērķis ir mūs pievest pestīšanai un pasargāt mūs no atkrišanas.

Lai gan mūsu attieksme pret kalpošanu ir neviennozīmīga, eņģeļi savu kalpošanu izbauda. Eņģeļiem ir pilnīga ticība, ka mēs esam radības kronis un Dieva acuraugs (Ps.17:8), un tomēr tie nejūt ne mazāko greizsirdību. Johans Gerhards, XVI gadsimta garīgo apceru autors, par to rakstījis šādiem cēliem vārdiem:

Tā kā mūsu daba ir Kristū pacelta pāri visiem eņģeļiem un erceņģeļiem (Ef.1:20-21; Ebr.1:4), .. eņģeļi neatsakās mums, cilvēkiem, kalpot, tā godājot Kristus pieņemto cilvēcisko dabu. Tā kā ar laulību tiek celta godā visa tauta, tad nu ir atjaunota Dieva Dēla laulība ar cilvēci (Mt.22:2). Vai tad ir jābrīnās, ka eņģeļi mums kalpo, ja mums kalpot uz zemi nāca Dieva Dēls, Kungs pār eņģeļiem?

Diemžēl mēs šaubāmies par mūsu garīgo nozīmīgumu šajā plašā Visuma kaujā. Mēs mētājamies no sava nozīmīguma lepnas pārvērtēšanas uz tā nepietiekamu novērtēšanu, ieslīgstot sevis žēlošanā. Tomēr Dievs mūs tik un tā mīl, un mūs mīl arī eņģeļi. Viņi ar prieku piedalās Dieva glābjošajā darbā. “Gluži tāpat, Es jums saku, ir prieks Dieva eņģeļiem par vienu grēcinieku, kas atgriežas” (Lk.15:10).

Ir kāds sens teiciens: “Grēcinieka asaras eņģeļu acīs ir kā vīns un delikateses.” Eņģeļi ar prieku dod Dievam visu godu par saviem panākumiem, palīdzot cilvēkiem. Eņģeļi savā kalpošanā nelepojas ne ar vienas impērijas celšanu. Viņi ir mierā, esot pazemīgi kalpi – tie, kuri nav mierā, jau sen sadumpojās un krita no debesīm.