Turoties pie Dieva vārda

“Sieva teica čūskai: “Mēs ēdam no koku augļiem dārzā, bet par tā koka augļiem, kas ir dārza vidū, Dievs teicis: no tā jums nebūs ēst, nedz to aiztikt, citādi jūs mirsit.”” [1.Moz.3:2-3]

Attiecībā uz šiem Mozus vārdiem jāsaka: Dievs savu pavēli bija izteicis pavisam vienkārši: “No tā koka, kas ir dārza vidū, tev nebūs ēst.” Taču šo vārdu nolūku cilvēka prāts nesaprata – cilvēks nezināja, kādēļ Dievs to prasīja. Tādēļ Ieva drīz vien sāk mēģināt to izdibināt; viņa rīkojas vīzdegunīgi – Ievai nepietiek ar to, ka Dievs sacījis šādus vārdus un devis pavēli. Un nu viņa ir pagalam.

Šis kārdinājums patiesi ir visu to kārdinājumu piemērs, ar kuriem velns uzbrūk Dieva vārdam un ticībai. Jo, iekams vēl Ievai rodas vēlēšanās ēst aizliegto augli, viņa jau ir pazaudējusi vārdus, ko Dievs bija sacījis Ādamam. Ja viņa būtu šos vārdus paturējusi, tad viņā būtu palikusi godbijība Dieva priekšā un ticība. Turpretī tad, kad Ieva Dieva vārdu ir pazaudējusi, viņa sāk nicināt Dievu un paklausīt velnam.

To mums ir derīgi zināt, lai mācītos – kā Sv. Pēteris (1.Pēt.5:9) saka – pastāvēt kārdinājumos un pretoties kārdinātājam, turoties pie Dieva vārda, neuzklausot kārdinātāju un neiesaistoties nekādās diskusijās, kas nav saskaņā ar Dieva vārdu. Jo šīs Ievas ciešanas un kārdināšana ir mācība mums, – lai mēs nevienam neļautu aizvilināt mūs projām no Dieva vārda un ticības, tā ka mums nenāktos izciest to pašu.