Sava derības maltīte

Tāpat kā senajam Israēlam bija sava derības maltīte – Pasā jērs, tāpat arī jaunajam Israēlam ir sava derības maltīte – Svētais Vakarēdiens.

Tajā vakarā, kad Jēzus iestādīja Svēto Vakarēdienu, Viņš bija kopā ar saviem mācekļiem, lai svinētu Pasā svētkus. Mēs saprotam, ka šo notikumu sakritība nav nejauša. Daudzas Pasā svētkiem raksturīgas iezīmes atkārtojas Svētajā Vakarēdienā.

1. ⁠Asinīm uz durvju palodām tajā naktī Ēģiptē bija jākļūst par zīmi tam Kungam. “Asinis lai ir jūsu zīme tanīs mājās, kurās jūs mītat.” (2.Moz.12:13)

   Kristus, mūsu Pasā Jērs, arī tiek nogalināts. (1.Kor.5:7) Kad Viņa asinis lija pie krusta, mēs tikām salīdzināti ar Dievu. Šo asiņu dēļ Dievs piedod grēciniekam, kas tic Jēzum. Mēs saņemam Jēzus asinis līdz ar vīna koka augļiem Svētajā Komūnijā.

2. ⁠Tāpat kā Pasā jērs katru gadu bija jāsagatavo un jāēd pēc īpašiem norādījumiem, lai atgādinātu Israēla bērniem, kas notika pirms iziešanas no Ēģiptes, tāpat arī Svētais Vakarēdiens jāatkārto, lai atgādinātu Dieva ļaudīm, ka Jēzus tiks nodots nāvē mūsu grēku dēļ.
3. Kā Pasā jērs bija domāts vienīgi derības ļaudīm, tāpat arī Svētais Vakarēdiens ir domāts vienīgi jaunās derības ļaudīm, Jēzus patiesajiem draugiem. Tas stiprina viņus ceļā uz Kānaānu, svētlaimi pie Dieva.

   Taču Svētais Vakarēdiens ir vairāk nekā līdzība. Pasā svētki bija simbols, bet Svētais Vakarēdiens ir sakraments, kas piešķir patiesu garīgu dāvanu.