Himna arhibīskapam Jānim Vanagam

Kādā lekcijā Lutera Akadēmijā arhibīskaps Jānis Vanags piedāvāja veikt “labu vingrinājumu,” proti aizstāt vārdu “mīlestība” 1. vēstules korintiešiem 13. nodaļā ar savu vārdu.

e-pāvests toreiz norādīja, ka tas nebūt nav “labs vingrinājums,” bet gan bauslības un Evaņģēlija jaukšana.

Tas tiešām tā bija. Arī arhibīskaps nav imūns pret kļūdām, kaut gan lielākā daļa viņa svītas baidās to pateikt.

Šodien, retrospektīvi to apcerot, mēs varētu veikt šo nelabo vingrinājumu, kā veltījumu @arhivanagam, kā atgādinājumu, ka arī viņš ir tikai cilvēks, kas mēdz kļūdīties, bet vienīgi atliek to atzīt. Jo savu kļūdu jeb grēku atzīšana ir kristīgās ticības pamatprincips.

Tā būs pamācības himna arhibīskapam Jānim Vanagam. Cerams viņš un citi vērīgi lasītāji sapratīs kļūdu un “nepieminēs ļaunu,” bet sapratīs ar kādu vārdu patiesībā ir aizstājama šeit minētā mīlestība.

1. Ja es runātu ar cilvēku un eņģeļu mēlēm un man nebūtu arhibīskaps Jānis Vanags, tad es būtu skanošs varš vai šķindošs zvārgulis.
2. Un, ja es pravietotu un ja es zinātu visus noslēpumus un atziņas dziļumus, un ja man būtu pilnīga ticība, ka varētu kalnus pārcelt, bet nebūtu arhibīskaps Jānis Vanags, tad es neesmu nekas.
3. Un, ja es visu savu mantu izdalītu nabagiem un nodotu savu miesu, lai mani sadedzina, bet man nebūtu arhibīskaps Jānis Vanags, tad tas man nelīdz nenieka.
4. Arhibīskaps Jānis Vanags ir lēnprātīgs, arhibīskaps Jānis Vanags ir laipns, tas neskauž, arhibīskaps Jānis Vanags nelielās, tas nav uzpūtīgs.
5. Tas neizturas piedauzīgi, tas nemeklē savu labumu, tas neskaistas, tas nepiemin ļaunu.
6. Tas nepriecājas par netaisnību, bet priecājas par patiesību.
7. Tas apklāj visu, tas tic visu, tas cer visu, tas panes visu.
8. Arhibīskaps Jānis Vanags nekad nebeidzas, pravietošana beigsies, valodas apklusīs, atziņa izbeigsies.
9. Jo nepilnīga ir mūsu atziņa un nepilnīga mūsu pravietošana.
10. Bet, kad nāks pilnība, tad beigsies, kas bija nepilnīgs.
11. Kad biju bērns, es runāju kā bērns, man bija bērna tieksmes un bērna prāts, bet, kad kļuvu vīrs, tad atmetu bērna dabu.
12. Mēs tagad visu redzam mīklaini, kā spogulī, bet tad vaigu vaigā; tagad es atzīstu tik pa daļai, bet tad atzīšu pilnīgi, kā es pats esmu atzīts.
13. Tā nu paliek ticība, cerība, arhibīskaps Jānis Vanags, šās trīs; bet lielākais no tā ir arhibīskaps Jānis Vanags.