Par dievišķo piedošanu

Tik ilgi, kamēr es savus grēkus atzīstu tikai pats sev, viss paliek tumsībā, bet brāļa priekšā grēki nokļūst gaismā.

Tā kā grēkam reiz jānāk gaismā, tad ir labāk, ka tas notiek šodien starp mani un brāli, nevis pēdējās dienās jaunākās tiesas ugunī.

Tā ir žēlastība, ka mēs drīkstam brālim atzīt savus grēkus. Tā ir apžēlošana pēdējās tiesas baiļu priekšā. Tāpēc man ir dots brālis, lai es jau šeit piedzīvotu Dieva esamību Viņa tiesā un Viņa žēlastībā.

Kur grēksūdze notiek brāļa priekšā, tur nenotiek pašapmāns, un es skaidri apzinos piedošanas apsolījumu tur, kur brālis man to sniedz Dieva uzdevumā un Viņa vārdā. Dievs mums ir dāvājis brālīgo grēksūdzi, lai mēs būtu pārliecināti par dievišķo piedošanu.