Dievs pabaro mīļotos bērnus

Kas notiktu, ja tieši tajā brīdī, kad mēs pateicamies Dievam par Viņa labestību pret mums, pie durvīm atskan zvans, kā tas mūsdienās bieži notiek, un tur stāv kāds, kurš arī vēlētos pateikties Dievam par kādu mazu dāvanu, bet viņš neko nav saņēmis, viņa bērni cieš badu, un viņam sarūgtinātam ir jādodas gulēt?

Kas šādos brīžos notiek ar mūsu žēlsirdību?

Vai tiešām mēs sacīsim, ka Dievs mums ir žēlīgs, bet dusmojas uz viņiem? Vai arī, ka tas, ka mums vēl ir ko ēst, pierāda, ka esam ieguvuši īpašu labvēlības stāvokli Dieva acīs, ka Dievs pabaro mīļotos bērnus, bet ļauj necienīgajiem badoties?

Lai žēlsirdīgais Dievs pasargā mūs no šādas pateicības kārdinājuma. Lai Dievs mūs ved pie patiesas Dieva labestības izpratnes… .

Ja mēs vēlamies izsaprast Dieva labestību Dieva dāvanās, tad mums tās ir jāuzlūko ar atbildību par saviem brāļiem un māsām.

Lai neviens nesaka: Dievs mūs ir svētījis ar naudu un mantu, un tad dzīvosim tā, it kā mēs un mūsu Dievs būtu vieni pasaulē.

Pienāks laiks, kad viņi sapratīs, ka ir pielūguši savas veiksmes un egoisma elkus. Manta nav Dieva svētība un labestība, bet gan kalpošanas iespējas, ko Dievs mums ir uzticējis.