Šokolādes “S” burts par godu Santaklausam

Šis šokolādes “S” burts man šodien tika pasniegts saistībā ar dāvanu nesēja, Svētā Nikolasa, dienu, kas iesāk Kristus dzimšanas svētku svinēšanu daudzās tautās.

Piemēram, Vācijā zēniem ir tradīcija pārģērbties par bīskapiem un lūgt dāvanas, savukārt Nīderlandē bērni laukā noliek sienu Nikolaja zirgam.

Jā, šis svētais Niks jeb Klaus ir labi pazīstamais Salavecis un Santaklaus, jo Holandiešu valodā viņu tā arī sauc – Sinterklaas.

Šis brīnišķīgais šokolādes Santaklausa “S” burts pat ir apzīmēts ar zeltītām bīskapa mitrām, jo Santaklaus bija bīskaps kristietībai zīmīgajā 4. gadsimtā tagadējā Turcijas pilsētā Demrē.

Daudz mēs par vēsturisko Nikolu nezinām, jo pirmās rakstītās liecības par viņu esot tapušas gadu simtiem pēc viņa nāves. Tiesa, viņš esot minēts Nīkajas koncila dalībnieku sarakstā, kaut gan citi koncila dalībnieki viņu savos rakstos nav minējuši.

Viņš miris, kā tiek tradicionāli uzskatīts, 343. gada 6. decembrī. Tādēļ arī viņa svētkus Rietumu baznīca svin 5. vai 6. decembrī.

Tāpat kā daudzi citi agrīnie bīskapi, arī svētais Klāvs kļuva par svēto, tika godināts un viņa kalpošana apauga ar leģendām.

Viņš, dāvanu nesējs un brīnumu darītājs ir kļuvis par aizbildni jūrniekiem, prostitūtām, tirgotājiem, nožēlojošiem zagļiem, lombardu darbiniekiem, alus darītājiem, kā arī bērniem un studentiem.

Reiz viņš esot paglābis trīs meitenes no piespiedu prostitūcijas, trīs naktis pēc kārtas viņu mājās metot zeltu viņu pūram. Tāpat viņš esot apsaucis vētru, izglābis no nāves trīs netaisni apsūdzētus kareivjus un pat augšāmcēlis (joprojām – trīs) nogalinātus bērnus, kurus kāds gribēja pārdot kā sivēnus bada laikā.

Tā nu Nikolaja leģendārā kalpošana sasniegusi arī mūsdienas un ikviens mēs pazīstam Santaklausu, viņu nepacietīgi gaidām, lai viņš mācītu mums dāvāt ar prieku un pateicīgi saņemt dāvanas.