Mācīties slepeno gudrību

Apdomā vēlreiz vārdu “mīlēt” – “mīli To Kungu savu Dievu ar visu savu sirdi” utt. Arī šeit vārds “mīlēt” apzīmē patiesu mīlestību. Taču tu nemīli Dievu, ja tava sirds ir aizņemta citur, tavas domas un vārdi pauž citas lietas un tu esi vēss pret Dievu, neesi iekšēji labprātīgs pret Viņu un nevēlies runāt ar Viņu (jo “no sirds pilnības mute runa” [Mt.12:34]).

Viņa bauslis tev šķiet pārāk smags, un tev sevi jāpiespiež uz to, kas Viņam tīkams. Tu esi neapmierināts, kad Dievs gāž tavus elkus, aizliedz tev grēkot un liek tev panest ciešanas, nicinājumu un zaudējumu. Tas nozīmē tikai to, ka tu Viņu nemīli ar visu savu prātu, bet sevi mīli vairāk kā vareno Dievu un Viņa labo prātu, jo tu pielūdz atbaidošo elku, proti, pats sevi!

Ja tas atbilst patiesībai, tad saskaņā ar Tā Kunga svēto Bauslību tu esi notiesāts uz elli un ar pilnām tiesībām piederi velnam, bet, ja tu pildi pirmo bausli un līdz ar to visus pārējos, tev ir jāzina, ka Dievs tev ir pārpārēm žēlīgs un labvēlīgs, tu esi Viņam tīkams ar visu savu būtību un tu baudīsi dievišķo labumu un laipnību gan laika, gan mūžība.

Tā ikviens cilvēks kļūst klajš un atklāts šā baušļa gaismā. Jo, ja pēc šādas baušļu izpratnes cilvēks paliek vienaldzīgs – tikai ka klausītājs un vērotājs, ļaudams pildīt bausli citiem, bet pats dodas prom un dzīvo tukšā bezrūpībā,- tā ir skaidra zīme, ka tu esi vieglprātīgs Dieva nicinātājs, kas pašu Dievu un Viņa svētos baušļus tur par nieku.

Iespējams, tu esi garīgs un reliģiozs cilvēks, bet tavs prāts saka: “Cilvēks to nespēj izpildīt,” un tu dodies prom un dzīvo bez raizēm par Dieva gribu un baušļiem, un tev gan piemīt teorētiska garīga nabadzība, taču šī nabadzību tevi it nemaz neuztrauc, neapbēdina un nesatriec, bet tu turpini dzīvot tikpat pārdrošs un apmierināts.

Iespējams, tu esi viens no tiem, kas saka: “Tā ir taisnība – kristietim pa tiešām būtu tādam jābūt un tā jārīkojas,” taču tu pats nemaz nepalies un tāpēc nepamani, cik nederīgs un nepilnīgs ir tavs svētums, un tu neuztver nopietni savas sirds pārbaudi. Tādā gadījumā tev jāzina, ka tu esi apmulsis un apstulbis liekulis, gluži ka tas Bauslības zinātājs, kas prata skaisti pateikt lielo bausli, bet pats sevi attaisnoja un aizbildināja (Lk.10:29).

Kur vien Dieva Gars darbojas cilvēka, tur šī baušļa dēļ cilvēks jūtas pazudis, satriekts un izbijies, redzēdams, cik bezgalīgi tālu tas atrodas no tā, ko pavel bauslis. Šādam cilvēkam ir jākrīt izmisumā, lai tas mācītos “slepeno gudrību” – vienīgo glābšanas ceļu, kā nomirt Bauslībai (Rom.7), un visu taisnību rast Viņa, kas ir Bauslības gals, kurā “iegūst taisnību ikviens, kas tic” (Rom.10:4). Tā tas mācīsies vairs nekad neuzticēties savam svētumam un apgūs jaunu dziesmu par nokauto Jēru. Redzi, tāds ir Bauslības nolūks.