Kristus ir mūsu centrs

Tas, ka Kristus ir mūsu eksistences centrs, nenozīmē, ka Kristus ir centrāls mūsu personībā, domāšanā un jūtās.

Kristus ir arī centrs, kad Viņš ir mūsu perifērā no mūsu apziņas perspektīvas, kā arī tad, kad kristīgā dievbijība tiek nobīdīta mūsu būtes perifērā. Apgalvojums par Kristus centriskumu nav psiholoģisks, bet gan ontoloģisks un teoloģisks. Tas neattiecas uz mūsu personību, bet gan uz mūsu būšanu personai Dieva priekšā.

Personas centru nevar lokalizēt. Apgalvojuma – Kristus ir mūsu centrs – patiesumu nevar apstiprināt ar pierādījumiem, jo tas attiecas uz centru kuram mēs ticam personā kurai mēs ticam.

Kritušajā pasaulē centrs ir arī robeža. Cilvēki atrodas starp likumu un piepildījumu. Viņiem ir likums, bet viņi to nespēj piepildīt. Kristus tagad atrodas tur, kur cilvēki ir nespējīgi likuma priekšā. Kristus kā centrs nozīmē, ka Viņš ir likuma piepildījums. Viņš ir cilvēku galējā robeža un tiesa, bet Viņš ir arī mūsu jaunās eksistences sākums un tās centrs.

Kristus kā cilvēka eksistences centrs nozīmē, ka viņš ir mūsu tiesa un attaisnošana.