56. Par ko Dievs uz mums runā ceturtajā bauslī?


Dzirdēt un runāt

Tāpat kā mīlestība uz Dievu sākas ar to, ka mēs klausāmies Viņa vārdu, tā arī mīlestība uz brāli sākas ar to, ka mēs mācāmies klausīties viņā.

Tā ir Dieva mīlestība pret mums, ka Viņš mums ne tikai dāvā Savu vārdu, bet arī atver Savu ausi. Tas ir Dieva darbs, ka kalpojam savam brālim, mācoties viņu uzklausīt.

Kristieši, īpaši sprediķotāji, bieži domā, ka tad, kad viņi ir kopā ar citiem cilvēkiem, viņiem vienmēr kaut kas jāsniedz, tā esot viņu vienīgā kalpošana. Viņi aizmirst, ka uzklausot var kalpot daudz vairāk nekā runājot. Daudzi cilvēki meklē ausi, kas viņus uzklausītu, un neatrod to starp kristiešiem, jo tie runā arī tur, kur tiem būtu jāklausās. Bet tas, kurš vairs nespēj uzklausīt savu brāli, drīz vairs neklausīties arī Dievā, bet tikai runās Viņa priekšā. Ar to sākas garīgās dzīves nāve, un beidzot pāri paliek vienīgi garīga pļāpāšana, melnsvārču penteri, kas nosmok dievbijīgos vārdos. Kurš nespēj ilgi un pacietīgi klausīties, tas vienmēr runās otram garām un pats to nemaz neievēros. Kurš domā, ka viņa laiks ir pārāk vērtīgs, lai to pavadītu, uzklausot otru, tam patiesi nekad nebūs laika Dievam un brālim, bet tikai sev pašam, saviem vārdiem un plāniem.

Brālīgā dvēseļkopšana būtiski atšķiras no sprediķa. Dieva vārda pasludināšanas uzdevuma vietā te stājas klausīšanās uzdevums. Mēdz būt arī klausīšanās ar pusausi, ar apziņu, ka jau zini, ko otrs sacīs. Tā ir nepacietīgā, neuzmanīgā klausīšanās, nicinot brāli un gaidot tikai to, lai pats beidzot tiktu pie vārda un tā atbrīvotos no otra. Tā nav mūsu uzdevuma izpildīšana, un skaidrs, ka arī šajā gadījumā nostāja pret brāli atspoguļo mūsu attieksmi pret Dievu. Nav brīnums, ka mums vairs netīk veikt vislielāko klausīšanās kalpošanu, uz ko Dievs mūs ir aicinājis, proti, brāļa grēksūdzes uzklausīšanu, ja jau mēs pat mazākajās lietās aizveram ausi pret brāli. Pagānu pasaule šodien zina, ka bieži vien cilvēkam var palīdzēt tikai ar to vien, ka viņu nopietni uzklausa, un pasaule, šajā atziņā balstoties, ir izveidojusi sekulāru dvēseļkopšanu, kas gūst cilvēku, tai skaitā kristiešu, piekrišanu. Taču kristieši ir aizmirsuši, ka uzklausītāja amatu viņiem ir uzticējis Tas, kurš pats ir lielais Uzklausītājs un kura darbā viņiem jāpiedalās. Mums jāklausās ar Dieva ausīm, lai varētu runāt ar Dieva vārdiem.

Birkas: ,



Abonē šīs atsauces.




Lasi, domā un raksti*

Ienāc, lai rakstītu.