64. Kad mēs kalpojam saviem vecākiem?


Vitauts Nenišķis: Es Mīlu Tevi

Es mīlu tevi kā cilvēkus Dievs.

Zibens kā kaķis ar ievilktiem nagiem
Smaids klejo starp mūsu lūpām.
Es mīlu tevi kā cilvēkus Dievs
Kā odekolonu pēdējais žūpa.
Es mīlu tevi kā cilvēkus Dievs
Kā odekolonu pēdējais žūpa.

Puķes tavos krūšgalos zied
No mana karstā pieskāriena.
Es mīlu tevi kā Dzimteni krievs
Un kā neviens mīl nevienu.
Es mīlu tevi kā Dzimteni krievs
Un kā neviens mīl nevienu.

Mūsu ķermeņi savijušies
Lēni viens otrā tagad tie lejas.
Pamet mani pirms Venēra riet
Es taču šobrīd par tevi smejos.
Pamet mani pirms Venēra riet
Es taču šobrīd par tevi smejos.



Abonē šīs atsauces.




Lasi, domā un raksti*

Ienāc, lai rakstītu.