Viss labais un pilnīgais nāk no Dieva

“Katrs labs devums un katra pilnīga dāvana nāk no augšienes, no gaismas Tēva, pie kura nav ne pārmaiņas, ne pārgrozības ēnas. No brīvas gribas Viņš mūs ir dzemdinājis ar patiesības vārdu, lai mēs būtu Viņa radījumu pirmaji.” (Jēk.1:17-18)

Kamēr cilvēks tic Dievam, viņam nav iespējams neatzīt, ka miesas un zemes labumi nāk no Viņa. Jo Dievs ir radījis visu – debesis ar sauli, mēnesi un zvaigznes, un zemi ar visu, kas uz tās dzīvo. Dievs katram cilvēkam ir devis un turpina uzturēt ķermeni un dvēseli, spēkus un dāvanas, saprātu un visas maņas. Ko gan var dot strādnieka darbs, zemnieka aršana un sēja, dārznieka stādīšana un laistīšana, ja Dievs neuzrauga, nepasargā un neveicina šo darbu, pavēlēdams saulei dot siltumu un lietum dot atspirdzinājumu mūsu laukiem un dārziem? Vai Dievs nav tas, kas ir devis vērīgumu mūsu saprašanai un prasmi mūsu rokām? Vai Viņš nepārvalda visu, jo bez Viņa svētības visas mūsu domas, darbības un gudrība tiktu pazaudētas? Viņš viens ir Tas, kas sniedz augšanu, rada mums labklājību un dod mums godu.

Bet ko lielākā daļa cilvēku dara, kad viņi ir kļuvuši bagāti un ir nonākuši lielā godā? Vai viņi dod Dievam slavu un godu? Nē! Jo vairāk Dievs cilvēkam dod, jo lielāka lepnība viņu pārņem, un jo pie vairāk cilvēkiem viņš ir godā, jo vairāk goda viņš vēlas. Šī iemesla dēļ ir rūpīgi jāieklausās mūsu tekstā: “Katrs labs devums nāk no augšienes.” Un tad Jēkabs turpina, ka “katra pilnīga dāvana” (tas ir, katra garīga, debesu dāvana) “nāk no augšienes”. Lai gan daudzi cilvēki neatzīst, ka visi miesas un zemes labumi nāk tikai no Dieva, viņi arī nevēlas uzskatīt Viņu par garīgo un debesu labumu avotu. Daži var piedēvēt Dievam zemes dāvanas, bet sev piedēvē debesu dāvanas. Vai patiesība nav garīga, debesu dāvana? Taču lielākā daļa cilvēku paši cenšas atklāt un izmeklēt faktus, lai noskaidrotu patiesību, nevis pazemīgi to saņem no atklātā Dieva Vārda. Vai tikumi un labi darbi nav garīgas un debesu dāvanas? Taču lielākā daļa cilvēku savus it kā tikumus un labos darbus piedēvē sev, cerot ar tiem kaut ko nopelnīt Dieva priekšā. Vai grēku nožēlošana un atgriešanās nav garīgi, debesu labumi? Taču lielākā daļa cilvēku vēlas nožēlot grēkus un atgriezties, izmantojot savu spēku. Vai Dieva miers, laba sirdsapziņa, Dieva žēlastība, grēku piedošana un taisnība Dieva priekšā visas nav garīgas, debesu dāvanas? Bet lielākā daļa cilvēku vēlas tās iegūt paši. Visbeidzot, vai debesis un pestīšana nav vislielākās garīgās, debesu dāvanas? Bet lielākā daļa cilvēku vēlas nopelnīt savu pestīšanu ar savu tikumu un dievbijību, saviem labajiem darbiem, grēku nožēlu un sevis pilnveidošanu. Ak, kādi gan tie ir šausmīgi maldi!

Jēkabs drosmīgi paziņo: “Katrs labs devums un katra pilnīga dāvana nāk no augšienes, no gaismas Tēva.” Tāpēc tas, kurš meklē sevī pilnīgās, garīgās un debesu dāvanas, tās nekad nesasniegs. Ja viņš domā, ka ir tās sasniedzis ar saviem nopelniem, viņš maldās. Jēkabs turpina: “No brīvas [Savas] gribas Viņš mūs ir dzemdinājis ar patiesības vārdu, lai mēs būtu Viņa radījumu pirmaji.” Apustulis pasludina tiem, kas ir maldos, ka katra garīga un debesu dāvana sākas ar jaunpiedzimšanu. Tikpat maz, cik cilvēks pats var ko dot savai miesīgajai piedzimšanai, tikpat maz viņš var ko paveikt, lai piedzimtu no jauna. Katra garīgā labuma sākums, kā arī tā turpinājums un pabeigšana ir pilnīgi ārpus mūsu spēkiem. Viss labais un pilnīgais nāk no Dieva. Un šī iemesla dēļ mums ir jādod Viņam visa slava un gods!