Ieskaties

34 komentāri par “Visi uz referendumu

  1. Ideja laba, bet ekseģēze saistībā ar referendumu – paklausot valdošai varai [Rom.13], neprecīza.

  2. Šis referendums, tāpat kā iepriekšējais, ir Latvijas politiskās elites darboties nespējas rezultāts. Diemžēl. Radikālais nacionālisms, par ko nobalsoja daudzi latvieši, un VL, kuru paņēma koalīcijā, izsauca radikālismu no otras puses. Tā ir aksioma. Izdari, ko ekstrēmi radikālu, un tu dabūsi tik pat ekstrēmi pretim no otras puses. Līdzīgi kā ekstrēma braukšana galu galā kaut kad novedīs pie avārijas vai atrašanās grāvī. Ja kādam sitīsi, tad nevajadzētu brīnīties, ka pats dabūsi pa aci (ja vien neesi sišanai izvēlējies kādu daudz švakāku par tevi). Latvijai bija jābūt stingrai pret Krieviju, bet izaicināt arī nevajadzēja ņemot radikāļus valdībā. C`est la vie!

    Līdz ar to neuzskatu par peļamu V. Dūles un co aicinājumu piedalīties referendumā, bet mest vēlēšanu urnās neaizpildītas lapiņas. Ja pamācāmies no politiķiem, tad balsojums “atturēties” patiesībā ir “slēptais” “pret”. Jo lai kaut ko pieņemtu vairākumam ir jābūt “par”. Līdz ar to “Atturēties” (un tas ir tas, uz ko, manuprāt, patiesībā aicina V. Dūle un co.) ir tas pats “pret”. Šai gadījumā mans formulējums būtu: atturēties piedalīties netīrajās politiķu spēlītēs, kas nedomā ar galvu tautas interesēs…

  3. V.Dūle nesen rīkoja kapusvētkus oligarhiem, tagad V.Dūle rīko kapusvētkus latviešu valodai

    jean, cilvēks, kas nepiedalās savas valsts dzīvē un pārvaldē, ir tāds pats muļķis, kas atnācis uz restorānu paskatīties kā citi ēd…

  4. Ģeķīgi, ka latviešiem divdesmit gadus pēc neatkarības iegūšanas jādodas uz referendumu aizstāvēt savu valodu un tas notiek tāpēc,
    ka esošo satversmi viens otrs uzskatīja par nemainīguu un “svētu Indijas govi”.
    Kā zināms, satversme neļauj rīkot referendumus virknē otršķirīgu jautājumu, bet tik būtiskos kā valoda – laipni lūdzam.
    Protams, ka vainīgi ir tie paši politiķi, kas tagad adresē sabiedrībai nožēlojamus aicinājumus un kuri labāk būtu paturējuši muti, jo tikai šī jautājuma nopietnība liek man piedalīties un nobalsot pret. Bet nebrīnīšos ka vienam otram reakcija uz šiem aicinājumiem būs – nepiedalīties.

    jeans, atļaušos nepiekrist, ka šis referendums bija atkarīgs no latviešu radikālisma.
    Grūti nodēvēt “Visu Latvijai” par kādiem īpaši sliktiem radikāļiem uz visu šo hameleonu “Vienotības” un ZRP sorosītu radikāļu fona.
    Bet tādiem krievvalodīgajiem jūdiem kā Lindermans un viņu sekotājiem radikālisms, iespējams, pa daļai ir ģenētiski predisponēts – t.i. “Ļeņina komplekss”.8-)
    Un ir atšķirība – latvieši nedeg vēlmē aizliegt krievvalodīgo bērniem mācīties viņu valodā un tāpēc jau iepriekš neveiksmei nolemtā ( par ko vajadzēja padomāt ) parakstu vākšana šim nolūkam izgāzās,
    bet krievvalodīgajiem nav šāda sentimenta attiecībā uz latviešiem un viņu valodu.

  5. Robert, kādam jau jāstrādā un jāmaksā nodokļi, lai citi varētu aktīvi strādāt valsts valdībā, parlamentā un pārvaldē!! :) Neprasmīga pārvalde līdzinās kādam, kas atnācis uz restorānu paēst, bet daļu no zemnieku sagādātās (grūtā darbā) pārtikas samīda kājām, nevis apēd, vai arī tā pārēdas, ka pēc tam nedēļu ir slikti…

    Man pēc būtības nepatīk referendumā uzstādītais jautājums: Par vai pret. Par vai pret krievu valodu, vai par vai pret latviešu valodu. Ikdienā man tāda jautājuma nav. Ja es vēlos es runāju krieviski, ja nevēlos nerunāju. Tas atkarīgs lielā mērā, vai es gribu saprasties ar to otru cilvēku, vai arī ne. Un arī otrādi, vai tas otrs grib saprasties ar mani, vai ne. Pat divvalodība šo problēmu neatrisinās, jo ja divi cilvēki negribēs saprasties, viņi runās katrs savā valodā tik un tā. Pat manās mājās, ja ierodas kāds svešzemnieks, ja vēlos ar viņu saprasties es nerunāju latviešu valodā.

    Tāpēc problēma vairāk ir VĒLME saprasties. Nevis valoda, bet vēlme saprasties.

    Un līdz ar to paceļas jautājums: KAM nav vēlme saprasties? Cik Tev bieži ir šādas situācijas ikdienā? Un tomēr mums valdībā ir aunu bars, kas runā par vēlmi un nepieciešamību saprasties, bet dara pretēji: ik pa brīdim uzliek pa kniepadatai oponentiem uz krēsla, dažu reizi pat ko vairāk, iedomādamies, ka amerikāņi vai kas cits nāks palīgā.

    Un galā galā pašu muļķības dēļ viss jūk un brūk.

    Robi, pārāk daudz PRET balsojuma iedos pārāk lielu pārdrošību un bravurību tam radikāli nacionālajam aunu baram. Tas ir vēl bīstamāk.

    Tieši tāpēc “tukšie” jeb atturēšanas balsojums nozīmē, ka tu piedalies referendumā, līdz ar to piedalījušos skaits referendumā pieaug, bet PAR balsojuma proporcija samazinās.

    Mācies no paša pieminētajiem politiķiem kā viņi balso Saeimā, un ko viņi dara kad negrib, lai balsojums būtu pozitīvs, bet negrib arī balsot pret. Tad viņi piedalās, bet nospiež podziņu pa vidu.

    :)

  6. luterani,
    mazliet precizēšu tevi. Vienā gadījumā bija vēlme aizliegt krievu skolas (un arī tad to vajadzēja gudri izdarīt pašiem politiķiem, nevis censties sarīkot populistisku (tas ir, savu reitigu celšanai domātu) referendumu). Šai gadījumā jautājums nav par latviešu skolu slēgšanu. Ja runā par skolām, tad drīzāk par to, lai krievu skolas būtu pasargātas caur Satversmi.
    nezinu vai redzi atšķirību, bet tur ir atšķirība.

  7. jean, tie, kuri atturas ir vienaldzīgie, bet vai tad tu nezini, ka vienaldzība nogalina? vai tad nezini, ka pat Jēzum derdzās remdenie komformisti?

  8. Lejasciemā vecenes nekur neiešot, ne uz mājām aicināšot. Būs jāpasvīst…

  9. mortiz, vai tu domāji pelmeņus ar pasi?


  10. Robi, vai ar savu komentāru es liku tev saprast, ka esmu vienaldzīgs? :)

    Vienaldzīgie pavisam noteikti NEIES uz referendumu.

    Arī Saeimā tie, kas atturas NAV vienaldzīgie, jo viņi vēlas ar savu klātbūtni padarīt NEIESPĒJAMU lēmuma pieņemšanu tiem, kas ir PAR. Jo lēmumi tiek pieņemti ar KLĀTESOŠO (jeb nobalsojušo balsu vairākumu).

    nezinu vai redzi atšķirību, bet tur ir atšķirība.

    P.S. remdenībai ir vienlīdzības zīme ar aukstumu ticības lietās, kas attiecas uz pestīšanu. Šim referendumam NAV nekāda sakara ar pestīšanu.. (ja nu vienīgi tas var izraisīt savstarpēju naidu, un caur to kāds var pazaudēt pestīšanu, tomēr pēc būtības tas neattiecas uz piedalīšanos vai nepiedalīšanos referendumā)

    P.P.S. VISI, kas ies uz referendumu IR Latvijas PILSOŅI. Un viņi tādi arī paliks, neatkarīgi no tā vai balsos PAR vai PRET. Bībelē ir teikts: “Mīli savu tuvāko kā sevi pašu.” … neatkarīgi vai viņi nobalsos PAR vai PRET … Mums, kristiešiem, nevajadzētu aizmirst šo.

    P.P.P.S kutelīgāka situācija bija Somijā, kad vieni teica: jums jābalso par šo kandidātu, jo viņš ir gejs. Tad gan iespējams, ja kāds balsoja par šo kanditātu, tad viņš apliecināja, ka nav kristietis. Tomēr mūsu gadījumā neviena balsojuma puse nav apliecība par ticību vai neticību, n’est-ce pas?

    :)

  11. nē, jean, tieši atturēšanās ir vienaldzība (tā drīzāk jau ir diagnoze, ja ir divi atbilžu varianti, tad tādiem vajag vēl trešo)

    tie kas neies ir viennozīmīgi slinki

    klau vai tavā draudzē dziesma Nāc, Tu latvju Pestītājs tiek pārveidota politkorekti?

  12. Robi, redz, ar cilvēkiem ir tā interesanti. Kad Dievs pasaka: tas ir melns, tas ir balts, tad cilvēks grozās un dīdās un grib atrast sev kādu omulīgu vietiņu sevis iedomātajā pelēkajā zonā, kaut arī tādas nav, jo Dievs tādu nav devis.

    Tomēr, kad cilvēku likumi saka PAR/PRET, kas ir rādīti, lai vienas partijas grābtu sev piekritējus, jo, ja esi PRET, tad tu esi ar mums. Tā saka viņi. Un tad cilvēki pēkšņi tik ļoti atbalsta cilvēkus likumus un nostājas balto vai melno pusē.

    BET es neesmu ar viņiem, kas mani aicina balstot PRET. Es neesmu arī ar tiem, kas aicina balsot PAR. [[vēlēšanās es nebalsoju nedz par vieniem, nedz par otriem]]

    Tāpēc ja ir tiešām LIKUMĪGS variants, kā ietekmēt referenduma rezultātu, nebalsojot ne PAR, ne PRET, tad kāpēc to neizmantot?

    Uzsvēršu vēlreiz: LIKUMĪGS variants. Un reizē arī EFEKTĪVS variants.

    :)

    “vienaldzīgais”

  13. sorry kļūdījos:
    Tautas nobalsošanā par grozījumiem Satversmē nav līdzdalības sliekšņa. Tautas nobalsošanas uzdevums ir noskaidrot, cik daudz vēlētāju atbalsta likumprojekta „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” pieņemšanu. Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” stāsies spēkā, ja tautas nobalsošanā to atbalstīs (nobalsos „Par”) vismaz puse no visiem balsstiesīgajiem Latvijas pilsoņiem.

    tad var mierīgi arī neiet uz referendumu, jo ja vairāk kā puse nobalsos PAR, tad mans PRET vai atturēšanās neko nemainīs…

    tas saskaņā ar LR likumdošanu.

  14. Ja mazāk kā puse balsstiesīgo nobalsos PAR, tad neatkarīgi no PRET balsotāju skaita, grozījumi nestāsies spēkā.

    Tātad ko grib tie, kas aicina balsot PRET. Varbūt ka to pašu, ko tie, kas aicina balsot PAR??

    .. savu popularitāti. un reizē polarizēt cilvēkus, jo tas noteikti viņiem palīdzēs nākamajās vēlēšanās..

    tas saskaņā ar LR likumdošanu

  15. jean, neaizmirsti pastāstīt saviem mazbērniem šos spriedelējumus, kad ar Krievijas un Eiropas cilvēktiesībmīļu spiedienu latviešu valoda tiks izskausta.

    tu jautā kā?

    vienkārši – katrs neaizgājušai tiks uzskatīts kā “gandrīz PAR”.

    ja no aizgājušajiem “par” būs gandrīz puse, kaut arī “pret” būs vairāk, un vēl šie “prātīgie atturībnieki” un galu galā saskaņā ar LR likumdošanu nebūs pieņemta divvalodība, taču rezultāti tiks staipīti un interpretēti un galu galā vai tad nezini cik Latvijas valdība ir apzinīga pildīt visas Eiropas rekomedācijas…

    bet kas latvietim ir svarīgākas? piestumt māgu, pieliet mūli, noriet tuvāko, apsakust kaimiņu…

  16. Mācītāja Ivo Pavloviča pārdomas par latviešu valodu un aicinājums doties uz referendumu, lai balsotu pret valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai.

  17. Es , protams, ceru, ka referendumā nepiepildīsies ģeķu sapņi un pēc tam mūsu dāāārgie politiķi noņems šo un citus līdzīgus jautājumus no dienas kārtības pavisam,
    bet ja tā, pasarg Dievs, būs – turpmāk ar valsts amatpersonām runāšu tikai krieviski.
    Tomēr – skarbāka valoda un ar “mātesvārdiem”.8-/
    Kā reiz piemērota priekš tml mērķauditorijas.

  18. No otras puses – kas man kursim gar jūsu problēmām.8-).
    Nav nopietna teoloģiska pamatojuma nedz patriotismam,
    nedz visām šīm iespringšanām par valodām.
    Vēl derētu vācu, angļu, franču, itāļu u.c. valsts valodas jautrības pilnībai.
    Un varbūt nav šai exkalpu nācijai Dieva Providencē nākotnes?
    Tā kā jean var mierīgi nebalsot.

  19. Roberto,
    es balsošu pret! jebkurā gadījumā.
    Bet teksts tā – sirds atveldzei no jums, pārmērīgi iespringušajiem lat-gaļiem.8-)

  20. vākšu vecenes, lādēšu mašīnā un vedīšu uz iecirkni

  21. Robi, tev patīk ieskatīties nākotnē? Tu raksti: neaizmirsti pastāstīt saviem mazbērniem šos spriedelējumus, kad ar Krievijas un Eiropas cilvēktiesībmīļu spiedienu latviešu valoda tiks izskausta.

    Es tev pastāstīšu citādu stāstu. Tātad šai referendumā nozīme būs tikai PAR balsojumam. Visi tie, kas neaizies, vai aizies, bet ievilks krustiņu pie PRET vai darīs ko citu, izņemot ievilks krustiņu pie PAR, — uzsveru, visi būs to darījuši tādēļ, ka neatbalsta divvalodību. Lai kā vēlāk kāds gribētu interpretēt, ka tie, kas neaizgāja uz referendumu, ir PAR divvalodību, tās būs plnīgas muļķības, jo kā reizi šis būs bijis tas brīdis, kad tie, kas ir PAR varēja patiešām izdarīt ko reālu, lai divvalodību būtu Latvijā: a vdrug povezjot.

    Ja nu tomēr šā referenduma vai citu apstākļu dēļ, būs divvalodība vai pat mums uzkundzēsies Austrumu kaimiņš. Ko tad?

    Un tagad, Robi, klausies uzmanīgi: man, kas nebūs bijis referendumā (tas ir, bez zīmodziņa pasē) nebūs nekādu variantu, jo ieskatoties pasē, uzreiz redzēs, ka esmu bijis pret grozījumiem. Bet visi tie, kam būs zīmodziņš pasē, varēs stāstīt (ja sirdzapziņa atļaus), ka viņi balsojuši PAR divvalodību, jo pie zīmodziņa jau nebūs rakstīts, ka biji PRET.

    Tātad no varbūtību teorijas: ja nav zīmodziņa pasē: 100 %, ka biji PRET; ja ir zīmodziņš pasē: tātad biji vai nu PAR, vai PRET (procentuālo varbūtību vienam un otram variantam pateikšu pēc referenduma).

    Es saviem mazbērniem varēšu droši rādīt pasi un teikt, ka biju PRET. Bet, ko Tu savējiem? Rādīsi to pašu zīmodziņu, kāds ir arī tiem, kas bija par divvalodību???

    Tu teiksi: slims tas jean!! Nomierinies! :) Es jau to visu ne jau nopietni :) . Kaut arī pastāv arī tāds variants, vai ne?

    Galu galā šī referenduma rezultāts nebūs tas, kas izšķirs Latvijas nākotni, jo divvalodības tuvākajā laikā vēl nebūs, tomēr jāsadzīvo gan būs visiem še pat: gan tiem, kas balsos PAR, gan tiem, kas balsos PRET, gan tiem, kas neaizies uz referendumu. Latvija būs jāceļ VISIEM kopā tik un tā! Ja katrs vilks uz savu pusi, tad būs kā tai fabulā…

  22. jean, dari ko darīdams apdomā galu… es iešu un balsošu PRET, un mana sirdsapziņa būs tīra… bet tu, protams, vari spriedelēt un darīt kā gribi – te taču ir demokrātija…. bet apdomā vienu – lai gan tev ļoti patīk spēlēt baznīcpolitiskās spēles, bet īpaši veiksmīgas tās tev nav bijušas, vai tad tagad būtu jāpamēģina sava veiksme “lielajā” politikā?

    citēšu Jaunā Rīgas teātra māksliniecisko vadītāju Alvi Hermani:

    “visa tā daiļslidošana, ko piekopj daži latviešu pseidointelektuāļi, arī tie, kas aicina vienkārši nepiedalīties referendumā, ir brīvprātīga parakstīšanās valsts nodevēju sarakstā…

    Nodevēji – tā ir īpaša cilvēku suga, viņiem vienmēr atklājas dažādi sarežģīti attaisnojumi, viņi vienmēr savai gļēvulībai māk atrast ļoti smalkus attaisnojumus…”

  23. Nē, es varētu saprast visas šis jean prātulas, ja runa būtu par vēlēšanām ar nepatīkamām personām, bet vai tik grūti ir nobalsot – pret!
    Pie tam neviens, arī mūsu politiķi šmolitiķi nebija gatavi šādam pavērsienam un laika trūkuma dēļ nokļūdījās.

    Lūk, ja pēc tam nepieņems pareizos grozījumus likumos un satversmē, tad gan varētu būt muļķīgi ik pa gadu klausīties visas šīs politiķu sentimentālās uzrunas un skriet uz referendumu.

  24. Un jāatceras, ka pretstatā nepatīkamām personām vai pat valstij,
    kur vēl varētu dialektiski palūkoties, kas ir kas un kurš kuru nodevis,
    dzimtā valoda nevienu nav nodevusi.
    Un valodu nodot būtu liela ģeķība.

  25. Большинство правы… за исключением, когда говорит Джин…

    Но быть или не быть полиглоту выбор самих людей, независимо от результатов референдума, но что мне делать, если проголосовал против вступления Латвии в Европейский союз? У меня остался выбор? Нет, я вынужден признать этот факт! Большинство правы.

    Альфреду Рубиксу, “врагу народа” удалось быть как в Советском так и в Европейском парламенте, но поддерживая первый он стал “врагом народа,” но если продвигать народ к второму, тогда как Вайра, “народный герой,” получает за ето ежегодно десятки тысяч евро в премиях. Что бы выбрал ты?

    С уважением,
    гвиcло

  26. Dārgais, Robi!

    Atkārtošos vēlreiz. Es ieskatījos CVK mājaslapā un IZLASĪJU (vai tu tur pats ieskatījies un izlasīji?), ka referenduma MĒRĶIS ir noskaidrot, cik Latvijas pilsoņi ir PAR divvalodību.

    Tātad, ja mērķis ir noskaidrot, cik ir PAR divvalodību, kāpēc ir tik ļoti jāuzkurina ļaudis, lai viņi ar putām uz lūpām skrietu balsot PRET, jo juridiski VISI, kas nav PAR ir PRET? Tātad, ja no 100 atņemtu procentu, kas nobalsojuši PAR, mēs uzzinātu, cik ir PRET.

    Tomēr kā visa šī lieta ap referendumu ir pagriezta? Krievi par to necepās. Latvieši gan kurina katliņu karstu. Kam? Kā lasu Robja komentārā, tad saviem tautiešiem, jo tie, kas ir PRET divvalodību un tāpēc nepiedalīsies referendumā nu ir nodevēji!! Pret ko nodevēji? Ne taču pret valodu, nedz arī pret latviešu tautu, jo es paudīšu savu nostāju referendumā, ka esmu PRET un nesperšu savu kāju vienā namā ar tiem, kas ir PAR. Lai viņi skrien! Viņiem to vajag, viņi to vēlas.

    Tomēr ne. Latviešu sofisti ir izdomājuši, ka tieši es esmu nodevējs, jo esmu PRET, bet ne tā kā viņi vēlētos!!

    Bet kāpēc vēl bija svarīgi tautu kā aunu baru dzīt uz iecirkņiem, lai tik viņi ietu balsot? PRET vai PAR, tas nav tik svarīgi, galvenais nepalikt mājās.

    Pozitīvi raugoties — Lai sabiedrībā nerastos šķelšanās. Jo, ja uz iecirkņiem ietu TIKAI tie, kas ir PAR, tad būtu novērotāji-kaimiņi-stukači, kas visus šos ļaudis pierakstītu, un vēlāk iespējams kaut kā censtos traumēt šos savādāk domājošos, kas ir PAR divvalodību. Tāpēc, lai novērstu nekārtības, labāk, lai tauta pulkos plūstu uz iecirkņiem un neviens tā arī nesaprastu, kurš ir PAR un kurš PRET.

    Negatīvāk raugoties. Ja ietu TIKAI tie, kas ir PAR, tad daļa no šiem ļaudīm varētu nobīties iet (augstākminēto iemeslu dēļ) un nodomātu, ka labāk palikt mājās un netaisīt sev problēmas. Tāpēc, lai aina būtu objektīvāka un šie PAR balsotāji varētu nemanīti iekļauties PRET balsotāju pulkā, jo galu galā balsojums ir slēptais, ne atklātais, bija svarīgi pēc iespējas visu tautu dzīt uz referendumu. Tagad visiem, kas ir PAR nav NEKĀDA iemesla, lai neaizietu un nenobalsotu PAR.

    Trešais iemesls ir daudz cilvēcīgāks un polistiskāks. Arī labējie politiķi juta, ka ekonomikas dēļ viņu pozīcijas saļogās. Kā viņi šīs pozīcijas vienmēr ir centušies glābt (sākot ar Tēvzemi, Tautas partiju, Jauno laiku utt.)? Ar draudiem. Vienmēr tauta pirms vēlēšanām ir BIEDĒTA ar krievu un krievvalodīgo bubuli. Un tauta VIENMĒR uzķeras uz šī āķa. VIENMĒR!!! Lai vai kā viņiem nepatiktu šie politiķi, lai vai kā viņi vēlētos jaunas sejas, tomēr viņi NOBĪSTAS no „krieviskās“ nākotnes un atkal konsolidējas ap tiem pašiem, kas ir pie varas un kas viņus ekonomiski ir apjājuši.

    Tātad izšķirošais vārds ir BAILES. Kad tauta nebaidās, tad tā “izlaižas” — tā sāk kurnēt, paliek neapmierināta ar valdīšanu, utt. Tāpēc viss, ko valdošās partijas cenšas panākt, tai skaitā, arī caur valsts budžeta finansētajiem intelektuāļiem (režisoriem, aktieriem, māksliniekiem, mācītājiem (arī pēdējiem baznīcas jumts reizēm paliek caurs)) ir IEBIEDĒT tautu. Jo bailīga tauta ir paklausīga tauta.

    Līdzīgi kā pāvesta, jaunās paaudzes uc. baznīcas ir pilnas ar paklausīgiem baznīcēniem, jo viņi tiek nepārtraukti turēti baiļu saitē. Savukārt, Evaņģēlija baznīcas ir patukšas un no tiem retajiem baznīcēniem daži (vai daudzi) itin bieži pārprot evaņģēlisko brīvību, un tā vietā sāk dzīvot tā it kā Dieva un Viņa baušļu nebūtu, vai ka tie vairs neattiektos uz viņiem.

    Ceturtais iemesls būtu pierādīt kaut ko nevis sev, bet ārzemniekiem, kas mūs it kā vēro. Jo, acīmredzot, valdības vīri zin, ka esam no ārzemniekiem daudz vairāk atkarīgi nekā tauta domā. Tauta domā, ka viņi ko izlemj, bet valdība, acīmredzot, zin, ka VISS tiek izlemts TUR ĀRPUSĒ. Tāpēc par visām varītēm jācenšas šiem tur ārpusē pateikt: “Lūdzu, neuzspiediet mums divvalodību!” Vai tā, Robi? Tomēr tad atkal paceļas jautājums par mūsu patieso neatkarību, un vai mūsu valdība vairāk ir tautas gribas pildītāja, vai to gribas pildītāja, kas no ārpuses visu nosaka??

    Un tad vēl jautājums: kur šai visā jezgā ir vieta Dievam? Ko šie tevis citētie intelektuāļi saka par to? Vai arī ir tā, ka viņu konstrukcijā Dievam nav vietas, jo visu nosaka paši cilvēki??

    Tāpēc personiski kā kristietis kristietim Tev teikšu: uzmanies, ka valodu nepadari par savu elku, kura dēļ tu esi ar mieru darīt visu, tai skaitā, apsaukāt tuvākos par nodevējiem… Beware!

    Dievpalīgu vēlot,

    Jean

  27. Dārgais Robi, paldies par atbildīti. Ķīselis man tiešām ir galvā. Un es zinu, ka visu mūžu būs jāmācās un jāmācās, un arī tad es vēl pat kripatiņu nezināšu no Dieva lielās gudrības.

    Izlasīju rakstu no žurnāla IR. Nepiekrītu raksta autorei. Vai nu viņa pārāk jauna, vai aizmirsusi, kas notika Eiropā 90.ajos gados.

    Kas notika Balkānos? Vai tiešām mēs tagad gribētu, lai būtu noticis kā tur – pilsoņu kars ar pēc tam ievestiem NATO Miera spēkiem? Lai katram vīrietim būtu bijis ierocis un viņš to arī ikdienā pielietotu?

    Nacionālās attiecības ir trauslas un aizsvilināt tās var salīdzinoši viegli.

    Ja Saskaņas centrs būtu valdībā, tad šī referenuma un šādu rakstu un šāda naida pat latviešu starpā nebūtu. (starp citu, pirms pusgada arī IR manuprāt aicināja uz to)

    Bet tā kā tika radīta sprādzienbīstama situācija, tad pietika kādam izvilkt sērkociņu, un nu lūk rezultāts.

    Vienotība nepaņēma Saskaņu valdībā, manuprāt, viena iemesla dēļ, jo zināja, ka kaut arī tas ir pareizākais solis, tomēr tā būtu viņu partijas pašnāvība. Uz tādu upuri viņi nebija gatavi…

    Ar cieņu,

    jean

  28. žani, tavuprāt ir jālaiza (atvainojiet) pēcpuse promaskaviskiem spēkiem un Krievijai, lai tik te nenotiktu Balkāni…

    manuprāt reiz Latvija kaut ko līdzīgu jau piedzīvoja… baidīdamies no upuriem – saņēma divas deportācijas un pa vidu kara postu…

    tāpēc Tevis proponētais balsojums ar pēcpusi (sēžot mājās) ir nodevīgs un bezatbildīgs – militārā izpratnē mobilizācija nozīmē karu. Latvijas pretinieki ir jau mobilizējušies! jautājums cik daudz mēs spēsim mobilizēties. referendums ir tikai kauja, bet ne karš… un tādu kauju būs vēl daudz… Latvija šajā karā aizstāv sevi… ja Tev māc šaubas, tad pārlasi, ko Luters, saka par kristiešiem un karu un XVI ARTIKULU PAR PILSONISKAJĀM LIETĀM… savādāk esi pārtapis par jūsmotāju (un pelmeni ar pasi)…

  29. situācija ir pārkarsēta latvju prātos – tādas manas domas. Diezin vai ļindermaņa kungs cerēja uz labāku rezultātu…

    Robi, novēlu tev arī ticības lietās būt tikpat karstasinīgam.

    ar cieņu,

    jean

  30. Roberto, jeanam jau tas ķīselis no neveiksmēm viņa baznīcpolitiskajā darbībā.8-)
    Aizmirsis vienkāršo – tavs jā! lai ir jā! un nē! – nē!, šai gadījumā pret! lai ir pret!

  31. luterani, izlasi labāk pilnāku Jēzus Kalna sprediķa tekstu nekā tikai: jā, jā! nē, nē!.

    Bet jūsu vārdi lai ir: jā, jā! nē, nē! Kas pāri par to, tas ir no ļauna.
    Jūs esat dzirdējuši, ka ir sacīts: aci pret aci un zobu pret zobu.
    Bet Es jums saku: jums nebūs pretim stāvēt ļaunajam; bet, kas tev sit labajā vaigā, tam pagriez arī otru. Un, kas ar tevi grib tiesāties un ņemt tavus svārkus, tam atdod arī apmetni.
    Un, kas tevi spiež iet vienu jūdzi, ar to paej divas.
    Dod tam, kas tevi lūdz, un neatsakies, ja kas no tevis grib aizņemties.
    Jūs esat dzirdējuši, ka ir sacīts: tev būs savu tuvāku mīlēt un savu ienaidnieku ienīst.
    Bet Es jums saku: mīliet savus ienaidniekus un lūdziet Dievu par tiem, kas jūs vajā,
    ka jūs topat sava Debesu Tēva bērni, jo Viņš liek Savai saulei uzlēkt pār ļauniem un labiem un liek lietum līt pār taisniem un netaisniem. (Mt. 5:37-45)

  32. Vai tad tu, jean, man kāds ienaidnieks?8-)
    Un arī tie krievvalodīgie jūdi un krieviņi, kuru valodu zinu labāk nekā viens otrs no viņiem, man nav nekādi ienaidnieki.
    Toties es mīlu savu valodu.

Atbildēt