Velna dienišķie uzbrukumi

“Tad čūska teica sievai: “Jūs mirt nemirsit.”” [1.Moz.3:4]

Ievēro, kā velns sāk savus uzbrukumus. Viņš sāk, maigi atraisot saiti, kas satur kopā cilvēku, proti, ticību Dieva vārdam. Vispirms viņš saka: “Vai tiešām Dievs ir teicis: neēdiet ne no viena koka dārzā?” Velns runā uzmanīgi. Viņš uzreiz nesaka neko noteiktu, bet atstāj to Ievas pārdomām. Viņš vēlas, lai viņa liktu lietā savu prātu un domātu, vai Dieva pavēle ir saprātīga, vai arī viņi ir ko pārpratuši. Bet, tiklīdz kā sieva ļāva sevi iesaistīt diskusijā, velna nekaunība tūdaļ pieauga, un viņš pavisam noteikti teica: “Jūs mirt nemirsit.”

Tā mēdz rīkoties velns. Viņš iesāk, apšaubīdams ticību, sajaukdams prātu par Dieva vārdu un darīdams cilvēku nedrošu par Dieva nodomu. Ja viņam tas izdodas, viņam viss izdodas. Ja turpretī cilvēks paliek dzīvā ticībā Dieva vārdam, tad neviena kārība nav tik stipra, neviens kritiens nav tik dziļš, ka tas nebūtu glābjams. Velns to labi zina.

Luters saka:

“Tādēļ ar savu runu viņš Ievu centās aizvest prom no Dieva runātā vārda. Un, dabūjis Dieva vārdu prom no sava ceļa, velns iznīcināja cilvēka līdzšinējo labo gribu, ka tā nostājās pret Dievu. Tāpat viņš izkropļoja un samaitāja cilvēka prātu, ka tas sāka apšaubīt Dieva gribu, un pēc tam nāca nepaklausīgā un Dievam pretestīgā roka, kas izstiepās pret Dieva bausli un paņēma augli. Turpat sekoja arī nepaklausīgā, pretestīgā mute un zobi. Īsi sakot, viss ļaunums izriet no neticības un šaubām par Dievu un Viņa vārdu. Kas var būt ļaunāks, kā neklausīt Dievam un klausīt velnam?”

Velns bija nomērķējis tieši uz šādām lietām ar savu pirmo bezkaunīgo un viltīgo jautājumu: “Vai tiešām Dievs ir teicis?”, un arī ar vārdiem: “Jūs mirt nemirsiet.” Tas ir tā, it kā viņš vēlētos teikt: “Jūs patiešām esat muļķi, ja ticat, ka Dievs to ir teicis, jo Dievs taču nepievērš tik lielu vērību tam, vai jūs ēdat vai neēdat. Un vēl vairāk – jūs esat likti par visas zemes pārvaldniekiem. Vai jūs esat saistīti ar šādām saitēm? Vai nevēlaties brīvību ēst no visiem dārza kokiem? Vai šis aizliegums nav pretrunā Dieva paša vārdiem, kad Viņš teica: “Redzi, Es jums esmu devis ēdienam visus koka augļus”?” Šādi rīkojās vecā čūska, lai sajauktu galvu sievai un vestu viņu nedrošībā un neticībā Dieva vārdam.

Šodien velns izmanto to pašu metodi. Tas nav nekas neparasts, ka cilvēks arvien dzird tieši tos pašus vārdus no daudzām viltīgām čūskām, ar kuru palīdzību velns cenšas atņemt ticību vientiesīgām dvēselēm. “Jā, vai tad tiešām Dievs ir teicis?” Piemēram, vai tiešām Dievs būtu sacījis, ka cilvēks, kas neizpilda visu bauslību, tiks pazudināts? Vai Dievs būtu licis cilvēku uz zemes, zinādams par atkrišanu un pazudināšanu? Vai Dievs ļautu ciest nevainīgajam par vainīgo? Un vai Dievs tiešām būtu teicis, ka Viņš piemeklēs tos, kas Viņa vārdu nelietīgi valkā?

Dievs taču ir mīlestība. Vai Viņš būtu tik sīkumains? Šādi velns stiprina bezdievīgo viņa pārliecībā un vairo viņa nelokāmo ticību Dieva mīkstsirdībai, ka nekas ļauns viņam nenotiks. Viņš saka: “Jūs mirt nemirsit.” Savukārt ticīgu cilvēku pārliecību un paļāvību velns visu laiku vēlas apšaubīt. Un viņš atkal saka: “Vai tad tiešām Dievs ir teicis?”

Piemēram, vai Dievs būtu sacījis, ka Viņš nepieskaita man grēkus, kurus es patiesi esmu darījis un jūtu sevī? Un vai tiešām Dievs pieskaita man taisnību – taisnību, kas man nepieder un ko es sevī nejūtu? Tas tiešām ir skumji, bet es grēkoju ik dienas. Vai Dievs tiešām būtu sacījis, ka par spīti visam es esmu Viņa mīļais bērns tā, it kā es nekad nebūtu grēkojis? Un tas viss vienīgi tāpēc, ka Viņa paša Dēls ir nodevis Sevi par mūsu grēkiem? Un vai Dievs patiešām būtu teicis, ka Viņš būs ar mums ik dienas, pat manā mazajā istabiņā, un uzklausīs manas lūgšanas un nopūtas?

Šādā veidā vecā čūska ik dienas vēršas pret mūsu ticību Dieva vārdam. Velns grib mūs padarīt nedrošus un savās domās šaubīgus, un tad viņš varēs mūs vest, kur vien vēlas. Mums ir vienmēr jābūt uz to gataviem un modriem.