Vai viegli būt mācītājam?

Pārfrāzējot Jēkaba vēstulē [3:1] sacīto, ikvienu, kurš vēlētos būt par garīdznieku, pirms tam būtu sava izvēle rūpīgi jāizvērtē, jo mācītājam esot ļoti grūta dzīve.

Ja viņš sprediķo ilgāk par desmit minūtēm, tad uzskatīs, ka viņš atbaida cilvēkus no baznīcas. Ja viņš sprediķo īsāk, tad domās, ka viņš ir slikti sagatavojies. Ja viņš, sprediķojot, runā skaļi, tad domā, ka viņš kliedz. Ja viņš runā normāli, tad viņu nesadzird un nesaprot.

Ja viņam ir auto, tad viņš ir pārāk pasaulīgs. Ja viņam nav auto, tad viņš neiet līdzi laikam. Ja viņš dodas mājas apmeklējumos pie cilvēkiem, tad viņa nekad nav mājās. Ja viņš vienmēr ir mājās, tad viņš nekad neveic mājas apmeklējumus.

Ja viņš lūdz ziedojumus, tad viņš ir kārs pēc naudas. Ja viņš to nedara, tad viņu uzskata par pārāk pareizu.

Ja viņš sāk dievkalpojumu laikā, tad viņa pulkstenis ir par ātru. Ja viņš sāk par vēlu, tad viņš aizkavē draudzi. Ja viņš remontē baznīcu, tad tikai lieki iztērē naudu. Ja to nedara, tad viņš visam ļauj sabrukt.

Ja ir jauns, tad viņam nav pieredzes. Ja ir vecs, tad viņam drīz jāiet pensijā.

Kamēr viņš ir dzīvs, vienmēr būs cilvēki, kas zinās labāk, kā jābūt. Ja viņš mirst, tad neviens viņu nespēj aizstāt.