Uzrakstīt vēstuli Dievam

Padomju laikā kāds nabadzības nomocīts vecs vīrs nolēma uzrakstīt vēstuli Dievam.

Viņš uzrakstīja:

Mīļais Dievs! Palīdzi man! Lūdzu atsūti man 100 rubļus, lai es varu sev maizi nopirkt, savādāk man vairs nekā nav…

Uz konverta kā adresātu viņš norādīja “Uz Debesīm, Dievam” un atpakaļadresi – pilnu savējo, lai Dievs nesajauktu, ja nu kas…

Pastā pienāca vēstule, un šokētie pastnieki nodeva šo vēstuli visiem zināmajiem “orgāniem”. Pēc pāris dienām vecais vīrs tika izsaukts uz pārrunām.
Tur viņam saka:

Kā tu, vecais, tā varēji! Laikā, kad mūsu kosmosa kuģi šķeļ Visuma āres…. tu Dievam vēstules raksti!!!?

Vecais tik klusē. Ko gan viņam teikt?

Lūk, es dodu tev 50 rubļus, saprati? Es, nevis Dievs, tāpēc, ka Dieva nav! Viss, vari iet!

Vecais vīrs devās projām. Bet pēc pāris dienām šie paši “orgāni” saņem vēl vienu vēstuli. Atkal “Uz Debesīm, Dievam”, atkal tā pati adrese. Un, lūk, kas tur rakstīts:

Mīļais Dievs, es Tev ļoti pateicos, ka iedevi man 50 rubļus. Bet nākamo reizi, kad sūtīsi man naudu, nenodod, lūdzu, to caur šiem cilvēkiem, viņi pusi paņēma sev!