Tu esi mana zvaigznite, Tu mana saule esi [75]

Kungs Jezus Krist, mans mīļakais, Tu mani turi vērā,
Tu mai mīļo, saldakais, Bez gala un bez mēra;
Dod, ka es kā tavs īpašums Tev vienumēr saderos,
Pie tev tveros,
Kad man kāds notikums Uziet, pie tev vien ķeros.

Lai sirds ar mīlestību vien Uz tev stāv izpuškota,
Lai ta vien paliek nakt’ un dien’ Mans spēks un mana rota;
Lai man nenoviļ blēdis kāds No tev ar viltus dziesmām
Nost uz briesmām;
Lai deg mans darbs prāts Iekš mīlestibas liesmām.

Kāds mīligs, svētigs, salds un skaists Tu man, mans Jezus, esi!
Top dažkārt grūtums man uzlaizts, Tad tu to par man nesi.
Neliec man citu uzdomāt, Nedz cienīt, redzēt, klausīt,
Nedz ieraudzīt;
Dod visu manu prāt’ Uz tev vien griezt un lauzīt.

Kaut, Kungs, uz visu mūžibu Tu mana manta būtu,
Tad mana sirds gan pietiktu Un mierināta kļūtu,
Ak palīdz man to paglabāt Pret ienaidnieka varu,
Viltus garu;
Tu var’ man stiprināt, Ka viņu es uzvāru.

Tu esi priekš man, žēlotajs, Iegājis kauna nāvē,
Tu nebij ļauna daritajs, Dievs krustā sist tev ļāve;
Tu esi mēdīts un apspļauts, Ar ērkšķu kroni spaidīts,
Apkārt vadīts
Un pēdigi nokauts; Caur to mans labums radīts.

Tavs asins, ko tu izlējis, Ir manis dēļ izlaistīts.
Bet es vēl ciets kā akminis Ar grēku saitēm saistīts.
Lai tavas dārgas asinis Man dara sirdi mīkstu,
Lai atzīstu,
Cik tu man mīlējis Un tā man darijs šķīstu.

Kaut viena asins-lāsite, Ko tu iekš dārza svīdis,
Iekristu manā dvēselē! Ak kaut man, Kungs, tas brīdis
Aizvienu prātā stāvetu, Kad tu pie zemes locīts
Trīcējs mocīts,
Par mani grēc’nieku Ar Tēva dusmām sodīts!

Mans mīļais, velc man klāt pie sev, – Cik varedams es skriešu;
Kungs, tavas kājas skūpstīt tev Es klupdams, krisdams iešu.
Tu mīlīgi man uzrunās’ Un ņemsi savās rokās;
Visas mokas
Un grēks man tad atstās, – Man sirds uz tev vien lokās.

Es esmu gan apskatījies Šai pasaulītē klaijā;
Gan maz man tur var patikties, Kur Dieva bērnus vaija.
Tur visur žults, tur skaudiba, Tur brālis brāļam preti,
Draugs ir reti,
Tur visur viltiba, Kur tu vien acis meti.

Pie tev es prieku atrodos, Mans Jezus, savās bēdās;
Es tev pavisam nododos, Es iemu tavās pēdās.
Dedz sirdī, svēta liesmina, Paliec man, Kungs, par ganu,
Lai es manu,
Ka sirds top vesela Caur tavu mīlešanu.

Tu esi mana zvaigznite, Tu mana saule esi,
Tu mana Mannas-maizite, Tu vīnu man pienesi;
Mans avots, mana dzīviba, Ar taisnibu man sedzi!
Tu man redzi,
Un kad es tumsibā, Tu iekš man gaiši dedzi.

Ak Jezus, kad tu atkāpies, Ko palīdz man, ka dzimis?
Tad labāk būtu vēleties, Ka būtu nāvē grimis!
Bet es pie tevim turešos, Tu mani nepalaidis’,
Neatraidis’,
No tev es neatkāpšos, Uz tev sirds allaž gaidīs.

Vēl saule nebij radita, Tu man jau izredzejis,
Man tava sirds jau mīleja, Pirms es tev savu devis.
Lai tava mīlestība vēl Man visos ceļos vada
Un apgāda,
Kad kristu, lai paceļ, Pie manas dvēs’les strāda.

Lai tava mīlestība man, Kungs, uztur’ manā kārtā;
Neliec jel lūdzams arīdzan Man, žēligs Tēvs, novārtā.
Pamāci labu padomu, Un valdīt miesas ēku
Dod man spēku,
Ka es ar ticību Uzvāru nāv’ un grēku.

Lai tas man prieks iekš bēdām ir, Lai spēcina man vāju,
Kad nāve man no miesām šķir Un ja-aiziet uz māju,
Ka tava mīlestība man, Kungs Jezus, tad piestājās,
Lai kā klājās,
Ka drošs un mierīgs gan Pie tev aiziemu mājās.