Tikai ticībā iegūstamā taisnība

“Tādēļ no ticības, lai pamatā būtu Dieva žēlastība, lai apsolījums būtu drošs visiem pēcnācējiem, ne vien tiem, kas pakļauti bauslībai, bet arī tiem, kas seko Ābrahāma ticībai. Viņš ir mūsu visu tēvs.” (Rom.4:16)

Daudzi cilvēki uzskata, ka Evaņģēlija sludināšana nav nekas vairāk kā ziņojums par Kristus paveikto un mācība par to, kas mums jādara, lai atpestītu sevi ar Kristus palīdzību. Viņi arī domā, ka svētie Sakramenti ir tikai kā izkārtne par žēlastību, ko cilvēks jau ir ieguvis. Bet, lai Dievs slavēts, tā tas nav! Kristus gan patiešām jau ir pilnībā samierinājis visu pasauli ar Dievu, atpestījis to un ieguvis tai mūžīgu taisnību. Evaņģēlijs un svētie Sakramenti ir dievišķi solījumi visiem, kas dzird Evaņģēliju un izmanto Sakramentus. Tēvs, Dēls un Svētais Gars ir trīs dievišķi liecinieki debesīs, kas liecina par taisnību, kas iegūta visiem grēciniekiem. Un Gars, ūdens un asinis – tas ir, Evaņģēlijs, Kristība un Svētā Komūnija – ir trīs dievišķi liecinieki uz zemes (1.Jņ.5:6-8).

Visur, kur tiek sludināts Evaņģēlijs, Dievs piedod grēkus cilvēkiem, un Kristus taisnība tiek piedāvāta un piegādāta viņiem. Ikreiz, kad cilvēki tiek kristīti, Dievs pasludina Sevi par šo cilvēku Tēvu, Kristu par šo cilvēku Glābēju un Svēto Garu par šo cilvēku Mierinātāju. Ikreiz, kad cilvēki piedalās Svētā Vakarēdiena mielastā, Kristus dod viņiem Savu atpestīšanu, piedod grēkus un sniedz mūžīgu taisnību, apzīmogojot šo Savu solījumu ar Savas patiesās miesas un asiņu sniegšanu Sakramentā. To, ko Dievs reiz apsolīja Ābrahāmam ar vārdiem: “[Tavā Pēcnācējā] tiks svētītas visas zemes ciltis,” (1.Moz.12:3) Viņš tagad apsola visiem cilvēkiem caur Vārdu un svētajiem Sakramentiem.

Neviens vairs nevar teikt: “Ak, kaut Dievs nāktu no debesīm un Pats runātu ar mani un apsolītu man taisnību un mūžīgu dzīvību! Tad es ticētu un priecātos!” Jo Dievs patiesi runā ar katru cilvēku caur Evaņģēliju. Tajā Viņš apsola taisnību un mūžīgu dzīvību un apzīmogo šo solījumu ar svētajiem Sakramentiem. Šie trīs žēlastības līdzekļi ir dzirdamie un redzamie trīsvienīgā Dieva pārstāvji uz zemes – Dieva mute, balss un roka – un tie dod Kristus taisnību. Tie ir kvītis, ko Dievs izsniedz un piegādā pēc tam, kad Kristus samaksāja visu cilvēku parādu.

Kas gan cits, ja ne ticība, ir nepieciešama, lai cilvēks būtu taisns Dieva priekšā? Kur ir solījums, kas neko nepieprasa, tur tikai ticība ir līdzeklis, lai priecātos par šo apsolījumu. Vārdā un Viņa svētajos Sakramentos Dievs apsola par brīvu piešķirt taisnību visiem, kas tos lieto. Tādējādi mīlestība, cerība, pazemība, pacietība vai jebkurš cits tikums nav līdzeklis taisnības sasniegšanai. Taisnība nāk tikai no ticības. Tiklīdz cilvēks nolemj sasniegt taisnību ar kādu citu līdzekli, Dieva solījums uz viņu vairs neattiecas; tad cilvēks šo Dieva solījumu padara par meliem un balsta savu taisnību uz savu darbu plūstošajām smiltīm.

Nekad neaizmirsīsim, ko svētais apustulis raksta šodienas tekstā: “Lai pamatā būtu Dieva žēlastība, lai apsolījums būtu drošs visiem pēcnācējiem.” (Rom.4:16) Šī mācība par taisnošanu tikai ticībā satur vienīgo visas cerības un pestīšanas pamatu. Tā ir visas Bībeles būtība un atslēga uz visiem citiem ticības noslēpumiem, kas atklāti Svētajos Rakstos. Tas ir artikuls, uz kura stāv Baznīca vai krīt. Tikai saule dod mums gaismu dzīves tumsā un pārbaudījumu un nāves naktī. Tur, kur šī saule vairs nespīd, mūs pārņem tikai elles tumsa. Kas neturas pie šīs mācības, nav pasargāts no maldiem. Bet tas, kas stingri turas pie tās, noteikti var atšķirt patiesos un viltus praviešus, tīro mācību no maldīgajiem gariem, kā arī patiesās un viltus baznīcas.

Ak, cik gan labi klājas tam, kas stingri turas pie šīs mācības! Viņam ir pareizs ceļa rādītājs visos kārdinājumu brīžos, stingrs mierinājums vienmēr, kad grēki moka, un atvērtas durvis caur nāvi uz mūžīgo dzīvi.