Ticības pavadoņi

Ticība nekad nav viena. Tikpat noteikti, cik tā ir patiesa Kristus klātbūtne, tikpat noteikti ar to kopā ir mīlestība un cerība.

Ticība būtu nepatiesa, izsapņota, liekulīgs pašizdomājums, kas neattaisno no grēka, un ko nepavada mīlestība un cerība.

Tā būtu vien iekalti ticības artikuli un mirusi ticība, ja to nepavada grēku nožēlas un mīlestības darbi.

Ticība un ļauni nodomi nevar pastāvēt līdzās pat uz mirkli.

Attaisnošanas brīdī man ir dāvāts viss, bet vienīgi ticība attaisno. Satiekot Kristu par manu kļūst viss, kas ir Kristus un kas ir Kristum. Bet mana dzīve tiek attaisnota tikai ar to, kas pieder Kristum, nevis ar to, kas ir man dāvāts.

Nu Debesis ir atvērtas virs mums, cilvēkiem, nu ir atskanējusi priecīgā vēsts par Dieva dāvāto pestīšanu Jēzū Kristū no Debesīm uz zemi kā līksmas gaviles.

Es ticu, un ticot es saņemu Kristu. Man ir viss. Es dzīvoju Dieva priekšā.