Ticība kā Ābrahāmam

Ko lai sakām par savu ciltstēvu pēc miesas – Ābrahāmu? Kādu labumu viņš ir panācis? Jo, ja Ābrahāms kļuvis taisnots ar saviem darbiem, tad viņš ir liels, bet ne Dieva priekšā. (Rom.4:1-2)

Ābrahāms bija vīrs, kas iedvesa cieņu. Tā bija viņa dzīves laikā un tā ir vēl joprojām. Sērens Kirkegors raksta: “Ābrahāms bija Dieva bruņinieks. Es viņu nespēju saprast, vienīgi apbrīnot.”

Jā, Ābrahāms patiesi bija apbrīnojams vīrs. Ja kādreiz pasaulē ir dzīvojis dižs cilvēks, tas bija Ābrahāms. Lasot Bībeles stāstus par Ābrahāmu, neviļus rodas priekšstats par viņu kā par ļoti cildenu un godājamu cilvēku.

Ko teiksim par viņu? Ko viņš šajā pasaulē sasniedza? “Tu esi Dieva paaugstināts mūsu vidū,” sacīja Heta bērni (1.Moz.23:6). Šī liecība apkopo visu, ko cilvēki Ābrahāmā saskatīja. Ja Ābrahāms gribētu lielīties, viņam noteikti būtu ar ko.

Tomēr Bībele vēsta, ka Dieva priekšā viņš nelielījās. Ābrahāms nelielījās, jo labi apzinājās, ka dzīvā Dieva priekšā viņš bija tikai “pīšļi un putekļi” (1.Moz.18:27).

Bībele māca, ka Ābrahāms Dieva acīs bija ļoti vērtīgs. Jēkabs viņu sauca par “Dieva draugu” (Jēk.2:23). Kādēļ? Debesu Kunga priekšā vērtīga un nozīmīga nebija ne viņa bagātība, ne augstais stāvoklis cilvēku vidū.

Nē, Bībele min citu iemeslu. “Ābrahāms ticēja Dievam, un tas viņam tika pielīdzināts par taisnību” (Rom.4:3).

Ābrahāma noslēpums bija viņa vienkāršā sirds paļāvība un ticība uz Dievu.

Mēs tik daudzreiz šos vārdus esam lasījuši un dzirdējuši, ka patiesībā nenovērtējam, cik tie ir brīnumaini. Dievs vēlas vienu lietu: pārliecināties, vai mēs – tu un es – Viņam ticam un paļaujamies uz Viņu dzīvē un nāvē.

Ticēt Dievam nozīmē pieņemt Viņa sūtīto Glābēju – Dieva Dēlu Jēzu. Ikviens sev jautāsim: vai es dzīvoju ticībā Jēzum?

Pasaules priekšā arvien ir svarīgi, vai esi bagāts vai nabags, taču ne Dieva priekšā. Šīs pasaules cilvēkus arvien interesē, vai esi krietns un godīgs vai arī liels grēcinieks. Tomēr Dieva priekšā būtiski ir atgriezties un ticēt Jēzum.