Teoloģija var kļūt par elku

“[Hiskija] nopostīja augstieņu svētnīcas, un viņš salauza elku stabus, nocirta elku kokus un sadragāja vara čūsku, kuru Mozus bija darinājis; līdz tam laikam Israēla bērni bija tai kvēpinājuši, un viņi to sauca par Nehuštanu.” [2.Ķēn.18:4]

Hiskija bija viens no labākajiem Jūdas valsts ķēniņiem. Šajā Bībeles pantā sacīts, ka viņš vēlējās no Israēla tautas izmēzt visu, kas saistīts ar elkdievību. Hiskija nogāza visus elku tēlus un stabus. Viņa rīcība ir labi saprotama, jo Tas Kungs Savai tautai bija aizliedzis elku tēlus un to pielūgšanu [2.Moz.20:4].

Bet Hiskija darīja vēl vairāk. Viņš nogāza un sadragāja arī vara čūsku, ko senlaikos bija darinājis Mozus. Iedomājieties, kāda uzdrīkstēšanās! Pats Dievs bija pavēlējis Mozum veidot šo vara čūsku un likt par zīmi, lai, to uzlūkojot, visi indigo čūsku sadzeltie tiktu izglābti un paliktu dzīvi [4.Moz.21:8].

Vai kāds brīnums, ka israēlieši bija saglabājuši vara čūsku? Nē, par to nav jābrīnās. Bet Israēla bērni bija sākuši to pielūgt un tās priekšā kvēpināt. Protams, tā bija elkdievība. Lai pārtrauktu šo nopietno grēku, Hiskija vara čūsku iznīcināja.

No šī stāsta mēs varam mācīties ko ļoti būtisku, proti – nekas nedrīkst ieņemt vietu, kas pienākas Dievam. Šo vietu nedrīkst ieņemt pat labākais un vērtīgākais, ko Viņš mums devis.

Paturēsim to prātā!

Šad un tad mēdz gadīties, ka cilvēks vairāk rūpējas par baznīcas ēku un organizāciju nekā par Kungu, kas vienīgais ir pielūgsmes cienīgs. Tāpat mēdz notikt, ka mūsu baznīcas un draudzes, mūsu institūcijas, mācītāji un vadītāji sāk ieņemt tik ļoti nozīmīgu vietu cilvēku prātos un sirdīs, ka pašam Jēzum nekāda lielā vieta vairs nepaliek. Arī teoloģija jeb mācība par Dievu var kļūt par elku, kura dēļ cilvēks aizmirst dzīvo Dievu.

Radītāja vietā tiek pielūgtas radītas lietas [Rom.1:25].

Lai Dievs mūs sarga, ka nekas cits, lai kas tas būtu, nenostājas Jēzus vietā!