Tas Kungs uzklausa ikvienu

Nākamā Dieva bērna sirds lūgšana ir šāda: ka es varu darīt Tavu prātu! Kungs, palīdzi man pildīt Tavu gribu! Īsteno manī Savu prātu visās lietās, ko daru. Nepiemini manu miesas prātu, bet vadi mani pēc Sava dievišķā padoma!

Dieva bērns visās situācijās arvien lūdz: “Kaut es zinātu Dieva gribu!” Pasaule nekad pēc tā nejautā un netiecas.

Dieva bērns vienmēr balstās uz Tēva rūpēm un lūdz: “Rūpējies, Kungs, par visām manām vajadzībām!” Taču pāri visam ticīgo sirdi pilda lūgšana: “Piedod manu parādu! Piedod man, piedod man!” Un tas viss apkopots lūgumā: “Palīdzi man vienmēr visos kārdinājumos, ka nekrītu, un glāb mani no visa ļauna!”

Vai tādas nav žēlastības bērnu iekšējās un dziļākās sirds lūgšanas? Tās punktu pēc punkta atbilst Tēvreizes lūgumiem, jo tādas ir ticīgas sirds pirmās un pēdējās rūpes. Tādēļ ticīgs cilvēks pat savā vājumā var priecāties. Šeit mums pilnībā atklājas, ko nozīmē jaunpiedzimšana, proti, šie garīgi jaundzimušie dzīvo un izturas kā patiesi Dieva bērni virs zemes.

Šī lielā un grandiozā sirds pārvērtība ir spēcīgāks pierādījums par visiem atsevišķajiem darbiem. Visas aizmāršības, nepilnības un vājuma izpausmes un visi trūkumi nespēj šo pārvērtību padarīt par nebijušu. Kas dzimis no Dieva, tas iemanto sev sirdi, kuras būtība saskan ar Dieva prātu, jo šī sirds ir dzimusi no Dieva Gara, kaut arī ticīgais joprojām ik dienu nožēlo sava vecā cilvēka atlikušos netikumus.

Turpretī cilvēks, kam sirds tieksmes joprojām pretojas Dieva prātam, kurš atklāts Tēvreizē, skaidri saprot, ka vēl nav dzimis no Dieva. Tātad, ja sirds nav saskaņā ar Kristus lūgšanu un tai pretojas, tad cilvēks nemaz īsti nespēj lūgt Tēvreizi un tā viņam kļūst par grēku, bet cilvēks, kas izslēgts no Tēvreizes, ir izslēgts arī no debesīm, ja mirst šādā stāvoklī, neiepazinis dievišķo Namatēvu. Tā ir skaidra un neapgāžama patiesība.

Taču nekrīti izmisumā, ja pagaidām esi tādā nelaimīgā stāvoklī, jo tev noteikti vēl var atspīdēt šī neaptveramā žēlastība. Tu vēl neesi mūžīgi nolādēts, bet esi aicināts būt vienībā ar savu Glābēju. Tu vēl vari kļūt par Dieva un Viņa eņģeļu vislielāko prieku. Tu vēl aizvien vari atrast laipnu Tēvu debesīs, kas vēlas tevi apskaut un tev dāvināt vislabākās drēbes, lai tu reiz atmostos un kā pazudušais dēls celtos un dotos mājup pie sava Tēva.

Tikai tad tu pratīsi lūgt Viņam tīkamu lūgšanu: “Tēvs, es esmu grēkojis pret debesīm un pret Tevi, apžēlojies par mani, nabaga grēcinieku!” Un, pat ja tava dvēsele uzreiz nespēj lūgt īstā ticībā un Jēzus Vārdā, tomēr Dievam ir liels prieks par tavu atgriešanos. Jo Tas Kungs uzklausa ikvienu izmisuma saucienu un uzlūko ikvienu aklo, kas nomaldījies no ceļa.