Tas būs viens īstais Dieva bērns [314]

Es dziļās bēdās nosaucos: Kungs, manu lūgšan’ klausi!
No grūtas sirds es nopūšos; Atgriez šurp savu ausi!
Ja gribi sodīt mūs, ak Dievs, Uz mūsu grēkiem skatities,
Kas var priekš tev pastāvēt?

Dievs, tev būs grēkus piedot mums, Kad tie mūs spiež un biede.
Lai maksa Kristus nopelnums; Kas mūsu vainu dziede.
Ar mūsu darbiem viss ir velt’; Tos nebūs mums tev priekšā celt,
Bet žēlastibas lūgties.

Tapēc es gribu cerēt vien Uz Dievu, viņu bīties,
Un manai sirdij nakt’ un dien’ Pēc viņa vien būs dzīties;
Kamēr viņš man būs parādijs, Ko savos vārdos apsolijs; –
Uz to es gribu gaidīt.

Lai tas gan ilgi kavejās, ka man būs saukt un vaidēt;
Kad Dievs pēc žēligs parādās, Kas man tad vairs var kaitēt?
Tas būs viens īstais Dieva bērns, Kas pirmak rūktu malku dzērs,
Pēc viņš to gardu baudīs.

Tiem grēkiem nebūs tik daudz spēt Kā Dieva žēlastibai;
Tas grib un var mums palīdzēt Vislielā vaijadzibā.
Viņš valda mūs ar žēlošan’ Un grib mūs pestīt arīdzan
No visiem mūsu grēkiem.

Gods Tēvam, Dēlam nosacīts, Tāpat ar svētam Garam!
Tas lai dod, ka mēs visi līdz Pēc viņa prāta daram,
Uz Dieva ceļiem staigajam Un savu dvēs’li izglābjam
No elles mokām. Amen!