Dievs grib un pavēl, lai visi ticīgie uzklausītu, mācītos un sludinātu vienīgi tīro vārdu, kuru Viņš pats tiem ir devis Svētajos Rakstos [Jer.23:30-32; 1.Tim.6:3-5]. Visus tos, kuri sagroza Dieva vārdu un Dieva atklāto patiesību vietā māca savas mācības [Mt.15:9], Raksti nosoda kā viltus praviešus [Mt.7:15], pasaku un posta mācību mācītājiem [1.Tim.1:3-7; 2.Pēt.2:1], bezdievjiem [Jūd.1:3-4], cilvēkiem ar samaitātiem prātiem un ticības lietās izvirtušiem [2.Tim.3:1-8], krāpniekiem un antikristiem [2.Jņ.1:7], no kuriem visiem kristiešiem jāvairās [Rom.16:17; 2.Jņ.1:10], kā uzpūtīgus nelgas [1.Tim.6:3-5], kuri atrodas zem Dieva lāsta [Gal.1:8]. Tāpat kā Svētie Raksti nosoda jebkādu grēcīgu uzvedību [1.Kor.5:9-11; Atkl.21:8; 22:15], tāpat tie arī nosoda jebkādu Rakstos izklāstītās kristīgās ticības sagrozīšanu [Gal.3:10; 5:10-12; Atkl.22:18-19; Mt.18:6-7; 5:19].
Lasīt tālāk »
Heterodoksās baznīcas pastāv nevis pēc Dieva gribas [Mt.28:20], bet gan pretēji tai [Jer.23:29-40; 1.Kor.3:15-17]. Dievs pieļauj to pastāvēšanu daļēji tādēļ, lai pierādītu savu patieso mācekļu ticību [1.Kor.11:19], un daļēji tādēļ, lai sodītu bezdievju vienaldzību, nepateicību un neuzticību [2.Tes.2:11-12].
Lasīt tālāk »
Nule kā sacītais nebūt nenozīmē, ka reliģiskais unionisms (sinkrētisms) būtu jāuzskata par pieļaujamu vai, vēl jo mazāk, atzīstamu parādību. Vārdi “ar mīlestību pret visiem” patiešām attiecas uz visiem cilvēkiem, jo kristiešiem ir jāmīl visus cilvēkus [Mt.22:39; 5:44; 1.Jņ.3:17-18], taču tie nebūt nenozīmē, ka kristiešiem būtu jāsamierinās ar viltus praviešiem un viņu maldiem [Mt.7:15; Gal.1:8-9]. Rakstu norādījumi šajā jautājumā ir gan skaidri, gan pārliecinoši [Rom.16:17; Gal.5:9; 2.Jņ.1-10-11; Tit.3:9-11; 1.Tim.1:3-7; 2.Kor.6:14-18].
Lasīt tālāk »
Termins separātisms jeb shizma apzīmē reliģisku grupējumu atšķelšanos no pastāvošajām baznīcām un atsevišķu konfesiju veidošanu bez bibliska pamatojuma, kā ieganstu izmantojot baznīcas tradīcijas, kalpošanas formas un tamlīdzīgus motīvus (donātisms). Tādēļ shizmas ir pretrunā Dieva vārdam un ir grēcīgas.
Lasīt tālāk »
Mūsu Kungs nav pilnvarojis izlemt ticības un baznīcas politikas jautājumus nedz atsevišķas personas (pāvestus, valdniekus, prezidentus), nedz kādus kolektīvus orgānus (baznīcu koncilus, sinodes, mācītāju konferences, parlamentus, konsistorijas).
Lasīt tālāk »
Atsauces (0)