Svētā Patrika diena

Ir kāda diena, kad visās Īrijas galvenajās ielās notiek svētku gājieni, krodziņos spēlē dzīvā mūzika, pilsētu iedzīvotāji uzvelk rudas parūkas un liek galvā zaļas cepures, ņem līdzi trīs-lapu āboliņu un nacionālos karogus, bet vakarā rīko salūtus un uguņošanu.

17.martā visā pasaulē simtiem tūkstoši cilvēku atzīmē Svētā Patrika dienu. Šie svētki mūsdienās vienmēr ir ļoti jautri. Svētā Patrika dienā ikviens cilvēks varot kļūt par īru. Patrika dienu svin simtiem miljonu cilvēku visā pasaulē jo šajā dienā visa pasaule kļūstot par Īriju. Visapkārt skan īru nacionālā mūzika, Visi dejo īru dejas, viss tiek nokrāsots zaļā krāsā (pat tas, kas principā nekad nevarētu būt zaļš). Bāros pasniedzot zaļu alu, veikalos tiek pārdotas zaļas bulciņas, bet Čikāgā ejot vēl tālāk – nokrāsojot upes ūdeni zaļā krāsā.

… Neskaitāmas parādes ar pūtēju orķestriem, ekstravaganti kostīmi, amatnieku tirdziņi un smaidoši cilvēki… Bet kas īsti ir prieka iemesls?

Patiesībā sākotnēji šī diena nemaz neesot bijusi neko jautra. Drīzāk pat skumja, jo 17.marts taču ir Patrika piemiņas diena, jebšu diena, kad Patrīcijs miris.

Līdz pat pagājušā gadsimta 70-tajiem gadiem Īrijā bijis spēkā likums, ka 17.martā jābūt slēgtiem visiem krogiem. Bet tagad visdažādākajās valstīs par godu šim svētajam rīko trokšņainas parādes un gājienus. Kas īsti ir mainījies?

Kas ir Svētā Patrika diena? …un Kas ir Patriks?

Pastāv uzskats, ka tieši Patriks Īrijā ieviesis kristietību. Tieši viņš ar trīs lapu āboliņa palīdzību skaidrojis cilvēkiem Svētās Trīsvienības jēdzienu: “Tāpat, kā trīs lapas var augt uz viena stiebra, tā arī Dievs var būt viens trīs personās”. Tagad trīs lapu āboliņš kļuvis par vienu no svētā Patrika dienas simboliem, bet šī viņa “zelta” frāze kļuvusi par leģendu.

Tieši tāpēc mūsdienās (laikam jau lai ievērotu tradīciju), daudzi pirms izdzert glāzi viskija, tajā ieliek āboliņa lapu un saka: “Iztukšosim āboliņu” (‘drowning the shamrock’). Tā ir “Patrika čarka” – viskija mērvienība, kurai jātiek izdzertai Svētā Patrika dienā. Un katram īram 17.martā jāizdzerot vismaz vienu glāzīti alkoholiska dzēriena kādā īru pabā (šajā dienā visi bāri kļūstot par īru krogiem, bet visi muzikanti – par īriem).

Savukārt citi ļaudis par Patriku runā ka viņš dzimis 17. martā. Viņš pasaulē esot nācis 415. gadā Velsā, romiešu pilsoņu Kalfurnisa un Končesas ģimenē un sākotnēji viņa vārds bijis – Mevins Sukats. 16 gadu vecumā zēnu sagūstījuši pirāti un aizveduši uz Īriju, kur viņš dabūjis jaunu vārdu un ticis dots par kalpu vadonim vārdā Milčs. Jaunais Patrīcijs bijis spiests kļūt par ganu un caurām dienām ganīt aitas. Tad arī viņš sācis skaitīt lūgšanas ticēt Dievam . Pēc sešiem gadiem Patriks esot dzirdējis (domājams Dieva) balsi: “Drīz Tu atgriezīsies mājās!” …Un drusciņ vēlāk piebildi: “Skaties, Tevi gaida kuģis!”. Tā Patriks ņēmis un aizbēdzis un piekrastē lūdzies jūrniekus ņemt viņu uz kuģa, ar solījumiem, ka viņa ģimene apmaksās visus izdevumus, tomēr kapteinis liedzies. Tad Patrīcijs sācis skaitīt savas lūgšanas, un kapteinis pavisam negaidīti mainījis savu lēmumu un uzņēmis bēgli. Tā šis nokļuvis mājās, bet neskatoties uz ģimenes prieku, par dēla atgūšanu, Patriks jau stingri bij’ izlēmis kļūt par garīdznieku un atkal atgriezies Īrijā, tikai nu jau kā misionārs.

Tagad Īrijā viņu godā kā svēto, kuram izdevies ieinteresēt ķeltu un druīdu pēctečus pievērsties kristietībai.

Mēģinājsim saprast, kas īsti kristietim, svētajai kristībai un visai kristietībai kopīgs ar pārģērbšanos, karnevālu un parādēm. Neatrodot kopsakarības, var secināt, ka runa šeit iet par citu kristu un citu kristietību, citu mācību un citu garu, kas gadu no gada 17.martā liek cilvēkiem vilkt mugurā zaļās drēbes (katolicisma krāsā), piespraust pie apģērba āboliņa lapu (arī tās pašas “smaragda” valsts krāsā).

Bet virspusēji (ārēji) kristianizētā pagānu tauta turpina dzert slaveno “Guinness” alu, klausoties tradicionālo īru mūziku un vēro parādes par godu svētajam Patrikam, mierpilnā pateicībā par šādas kristietības ieviešanu Īrijā.