Sabierības satraukuma pamats

Šī brīža satraukums saistīts ar centieniem pēc tādiem ideāliem, kā grūtdieņu aprūpe, vienlīdzība un tolerance. Tomēr to saka cilvēki, kuri tajā pašā laika vēlas sacelties pret visiem dievišķajiem pamatprincipiem.

Saskaņā ar Bībeli kārdinātājs “izliekas par gaismas eņģeli,” [2.Kor.11:14] lai viņa darbi izskatītos morāli pieņemami. Šādā aizsegā ir vieglāk postīt pamatprincipus, kas ir visas cilvēka dzīves pamats.

Šajā ideālisma maskā ir vieglāk piesaistīt īpaši jaunatni, jo jaunatne meklē ideālus, ja ne cēlus, tad vismaz kādus sakropļotus.

Daži radikāļi piedāvā, piemēram, zviedriski rakstošā somu dzejnieka un sabiedriskā darbinieka Runeberga [Johan Ludvig Runeberg (1804–1877)] ideālismu. Nez vai pašam Runebergam tas bija pašmērķis, iespējams, drīzāk didaktiska pieeja un komunikācijas līdzeklis, kas sargāja un nostiprināja dzīves pamatvērtības.

Kad jaunatnei trūkst pieredzes un apķērības, to viegli aizvest neceļos ar puspatiesībām.

“Bet zini to, ka pēdējās dienās iestāsies grūti laiki, jo cilvēki būs patmīlīgi, mantas kārīgi, lielīgi, augstprātīgi, zaimotāji, nepaklausīgi vecākiem, nepateicīgi, neganti…” [2.Tim.3:1-2] Šis apustuļa pareģojums piepildās mūsdienu nemieros.

Ceturtais bauslis dod vecākiem varu un pienākumu pieprasīt paklausību no bērniem. Ja kādam ir dota autoritāte, tad grēks ir to neizmantot vai arī ļaut tai ieslīdēt rokās tādam, kurš vairs nebūs kontrolējams. Ja bērnam mājās neiemācīsies cienīt pavēles un aizliegumus, norunas un vienošanās, kā arī vecākus, tad grūti tas nāksies arī ārpus mājas.

Mēs dzīvojam straujā tehnoloģiju attīstības laikmetā. Termins “novecojis” tiek pielietots arī aplami, to attiecinot uz radīšanas kārtību, ētiku un kristīgo mācību.

Viegli ir piemirsies, ka mēs būvējam uz sensenu paaudžu darba augļiem, bez kā šodienas progress nebūtu iespējams. Mēs esam atbildīgi par to, kā šo mantojumu saglabāsim un nodosim to nākamajām paaudzēm. Par to mēs esam atbildīgi Radītāja priekšā, no kura saņēmām kultūras misiju [1.Moz.2:15]