Runāt patiesību

Jo vairāk mēs mācīsimies saņemt no citiem Dieva vārdu, pazemīgi un pateicībā pieņemt arī smagus pārmetumus un pamācības, jo brīvāk un lietišķāk mēs paši būsim gatavi runāt.

Kurš pats patmīlībā un riebumā noliedz nopietnu brālīgu vārdu, tas arī citiem nevar pazemībā teikt patiesību, jo viņš baidās no nolieguma un tādējādi atkal pats jūtas ievainots.

Patmīlīgais vienmēr kļūs par glaimotāju un tādējādi drīz arī par brāļa nīdēju un neslavas cēlāju.

Pazemīgais turpretī vienlaikus paliek gan patiesībā, gan mīlestībā. Viņš paliek pie Dieva vārda un ļauj, lai tas vada viņu pie brāļa. Tā kā viņš neko nemeklē sev un nebaidās, viņš var otram palīdzēt ar Dieva vārdu.