Radošā darbnīca baznīcā

No apustuļa Pāvila rakstītā 1.vēstules korintiešiem 14.nodaļā un 1.vēstules Timotejam 2.nodaļā mēs redzam, ka jautājums par sieviešu mācīšanu draudzes sapulcē ir nevis tikai kāds atsevišķs izolēts jautājums, bet gan tāds jautājums, kas ir tik cieši saistīts ar visu pārējo mācības kopumu, ka, izmainot tradicionālo baznīcas attieksmi pret Pāvila sacīto par sieviešu kalpošanu, neizbēgami seko ļoti dziļas pārmaiņas arī visā pārējā mācības kopumā.

Un mēs redzam, ka tajās baznīcās, kuras atmetušas Pāvila sacīto par aizliegumu sievietēm draudzē mācīt, ir notikušas ārkārtīgas pārmaiņas, kas skar visu mācības kopumu. Ir notikusi visas doktrīnas pilnīga vai daļēja pārdefinēšana tajās jomās, kuras Pāvils piemin šajā Rakstu vietā. Un kas gan vispār ir palicis šo pārmaiņu neskarts?

Neskatoties uz to, vēl līdz pat šodienai naivie un labticīgie ļaudis iedomājas, ka sievietes kalpošana mācītāja amatā neko būtisku visā mācības kopumā nevar izmainīt. Vai tad nav vienalga, kas sludina Evaņģēliju – vīrietis vai sieviete? “Ja mums būs mācītājas sievietes,” tie domā, “mēs taču aizvien baznīcā varēsim turpināt runāt, lūgt un dzirdēt tos pašus mūžīgos Dieva vārdus, ko iepriekš! Pat ja mēs atmestu vai izmainītu šos dažus Pāvila sacītos teikumus, nekāds lielais ļaunums jau no tā nevarētu celties.”

Taču, gadiem ritot, mēs aizvien skaidrāk un pārliecinošāk varam redzēt, ka nav tā, ka, izmainot mācību un praksi tikai šajā vienā jautājumā, visu pārējo var turpināt runāt, mācīt un dzīvot kā iepriekš. Šī jautājuma saknes ietiecas pārāk dziļi kristīgās ticības pašā būtībā. Pēdējo gadu pieredze skaidri parāda, ka, izraujot un atmetot šo vienu Tā Kunga bausli, tam līdzi, kā loģiska konsekvence, ir nācis ar prātu neaptverams nogruvums arī daudzās citās mācības un dzīves jomās, kas skar radīšanas un pestīšanas kārtību un to savstarpējās attieksmes, it īpaši ‒ mācībā par laulību, ģimeni un seksualitāti.

Šo nogruvumu, protams, pastiprina un tam piešķir īpašu jaudu arī tas vienkāršais fakts, ka kādu striktu un kādam netīkamu Bībeles normu ir kļuvis iespējams aizinterpretēt projām un atmest. Ja var atmest vienu normu, tad var arī citas; un to arī dara, kā vien kuram tīk. Tā ir īsta “radošā darbnīca”, kur ar teoloģijas palīdzību tiek iznīcinātas Bībeles mācības un ģenerētas jaunas – agrāk nedzirdētas, bezdievīgas, zaimojošas.

[Fragments no referāta “No krišanas līdz atkrišanai”, kas teikts LELB mācītāju konferencē]