Pestīšanas armijas mācības aprises

« Pestīšanas armijas izcelšanās un vēsture

Pestīšanas armijas (PA) pamatpostulāti ir metodisma iedvesmoti ar īpašu uzsvaru uz atgriešanos un svēttapšanu.

1878. gadā tika noteikti šādi pamatpostulāti: Dieva dotie Vecās un Jaunās Derības Svētie Raksti, Dievs – Radītājs, Trīsvienība, Kristus dievišķā un cilvēciskā daba, cilvēces pilnīgā pazušana, Kristus salīdzināšanas nopelns, cilvēka glābšana caur grēku nožēlu, ticība un jaunpiedzimšana Svētajā Garā, taisnošana vienīgi ticībā, mūžīgās pazušanas iespēja arī pēc glābšanas, no tā izrietošā prasība pēc svēttapšanas, kas ir pilnībā sasniedzama par spīti pastāvīgajai tieksmei uz ļaunu, augšāmcelšanās, tiesa, taisnoto mūžīgā svētlaime un bezdievju mūžīgais sods.

Turklāt PA neuzsver kādu īpašu “mācību”, bet gan Kristū dāvāto jauno dzīvi, kas iegūstama caur grēku nožēlu, jaunpiedzimšanu un svēttapšanu.

Šim mērķim kalpo a) atklātā sludināšana un liecības uz ielām un laukumiem, b) svēttapšanas sapulces, kurām jāveicina neticīgo grēku nožēla un pievēršanās Kristum, c) svēttapšanas sapulces, kurās Kristum pievērstie tiek mudināti uz dzīvi paklausībā. Šajā gadījumā ir runa par paliekošu pestīšanas pārdzīvojumu, kas ir atkarīgs no pastāvīgas paklausīgas ticības Jēzum Kristum, un par visu ticīgo pirmtiesībām kļūt pilnīgi svētiem, un pasargāšanu Jēzū Kristū (1. Tes. 5:23).

Iestājoties PA, tās piekritēji paraksta solījumu, “kara noteikumus”. Tajos, cita starpā, viņi atsakās no alkohola un nikotīna lietošanas.

“Pestīšanas stāvoklis dod pestīšanas apziņu”, vadoties no šī motto, PA kareivis nododas kalpošanai Dievam un cilvēkiem.

PA pastāv arī ceremonijas, bet nepastāv agendas noteikti kulta rituāli. Tā ļauj brīvi darboties Svētajam Garam, lai varētu piemēroties visām Evaņģēlija pasludināšanas iespējām un izdevībām. Šī brīvība sapulču veidošanā attiecas arī uz īpašiem gadījumiem: laulībām, bērnu svētīšanām, iesvētīšanām, kareivju pakāpju piešķiršanu, bērēm utt., turklāt vienmēr un visur tiek izcelts misionāriskais moments. PA neuzskata sakramentus par pestīšanai nepieciešamiem, tāpēc tie netiek praktizēti.

Pirmajos savas pastāvēšanas gados toreizējā “Kristīgā misija” praktizēja bērnu Kristību un Svēto Vakarēdienu. Vēlāk PA no tā atteicās. No vienas puses, tādēļ, ka oficiālās baznīcas PA locekļus neatzina un bieži vien liedza viņiem iespēju saņemt sakramentus. No otras puses, PA gribēja sekot kvēkeru paraugam: vadoties no Jaunās Derības, sakramenti neesot pestīšanai nepieciešami un vedinot ticīgo uz domām vairāk uzticēties noteiktu rituālu izpildei, tā vietā, lai par svarīgāko uzskatītu glābšanu Jēzus Kristus asinīs un dzīvi Svētā Gara vadībā. Tomēr nevienam, kas sakramentos atrod mierinājumu un spēku, PA neliedz tos saņemt.

Attieksme pret senbaznīcas apliecībām

PA nepiešķir īpašu nozīmi senbaznīcas apliecībām, bet arī tās nekritizē. Nīkajas ticības apliecības jubilejā 1981. gadā to parakstīja PA teritoriālais vadītājs.

Attieksme pret tradicionālajām baznīcām

PA uzskata par savu pienākumu glābt cilvēkus no pazušanas, nevis strīdēties ar citu kristīgo kopienu pārstāvjiem par doktrināliem jautājumiem. “PA virsnieku likumos un noteikumos” ir īpaši uzsvērts, ka citu kristīgo grupu mācību vai prakses noniecināšana ir pilnīgi aizliegta. Tā vietā, lai saasinātu citu mācību un uzskatu atšķirības, virsniekam jācenšas izcelt jomas, kurās valda vienotība. Savos centienos pievest cilvēkus Kristum PA tiecas uz vienotību ar visām baznīcām. Pateicoties šai irenejiskai nostājai, PA jau no paša sākuma ir centusies nodibināt labas attiecības ar tradicionālajām baznīcām, un laika gaitā tas arī ir sekmējies.

Izstāšanās problēmas

PA nepastāv izstāšanās problēmas. Bieži ir sastopama piederība gan PA, gan kādai citai kristīgai kopienai.

Kristība

Mācība par Kristību

Kristības prakse PA ir pārtraukta (skat. iepriekš). Taču pastāv svētīšanas akts, kurā var piedalīties arī krustvecāki. Tas ir brīdis, kad kalpojošais virsnieks svētī bērnu Dievam.

Kristības prakse

Nepastāv, jo Kristība netiek praktizēta. Balstoties uz Ebr. 6:2, PA Kristību izprot “garīgi”.

Kristības atzīšana

Kristības atzīšana PA nav būtiska, jo tā neatzīst Kristību kā nepieciešamu Jaunās Derības prasību.

Jautājums par krustvecākiem

Lai gan PA atzīst krustvecākus (aizbildņus), kas piedalās bērna svētīšanas aktā, taču krustvecākus kā kristību dalībniekus tā neatzīst, jo Kristību nepraktizē.

Svētais Vakarēdiens

Mācība par Svēto Vakarēdienu

Kā jau minēts iepriekš, PA nepraktizē Svēto Vakarēdienu. PA uzsver, ka ikvienas maltītes laikā jāpiemin Kristus upuris: Viņa miesa, kas lauzta par mums, mūsu pestīšanai.

Svētā Vakarēdiena prakse

Nepastāv, jo Svētais Vakarēdiens netiek praktizēts.

Interkomūnija

Interkomūnijas problēma nepastāv.

Citi, īpaši Kristību papildinoši sakramenti

Kaut arī PA sakramentu lietošanu nepiekopj, tomēr tā praktizē kareivju svinīgu uzņemšanu ar “PA kareivja solījuma” parakstīšanu (Kara noteikumi); kā arī jauniešu svētīšanu.

Laulību prakse

PA ir atsevišķa dievkalpojuma kārtība kareivju (PA locekļi, kas ir parakstījuši solījumu) laulībām un pārējo laulībām.
Kareivju “Pestīšanas noteikumos” ir teikts:

“Mēs svinīgi paziņojam, ka slēdzam laulību personīgai laimei un labklājībai. Taču tā nedrīkst traucēt padziļināt mūsu nodošanos Dievam un efektīvi turpināt kopīgo kalpošanu kā Jēzus Kristus kareivjiem PA. Uz to mēs vēlamies viens otru mudināt.

Mēs solāmies veidot mūsu mājas par vietu, kurā mīt Dieva Gars un Viņa klātbūtne ir visiem jūtama. Mēs vēlamies atklāt Evaņģēlija patiesību visiem, kas ir gatavi mūs uzklausīt, kā arī iedrošināt pieņemt Kristu kā savu Glābēju un svētīt savu dzīvi kalpošanai Dievam.

Ar Dieva palīgu mēs vēlamies viens otram būt par patiesa kristieša paraugu, priecīgos brīžos, grūtībās vai ciešanās viens otru iedrošināt pieaugt mūsu Kunga un Pestītāja Jēzus Kristus žēlastībā un atziņā.”

Šo solījumu paraksta jaunlaulātie. Pārējo laulību gadījumā netiek pieprasīti nekādi solījumi attiecībā uz PA.

Apbedīšana

PA ir dievkalpojuma kārtība bēru gadījumiem. Karogu pušķo ar baltām lentām. Zārku pārklāj ar PA karogu, uz tā uzliek PA cepuri un “godībā aizsauktā” kareivja Bībeli.