Patiesais izdevumu skaits latviskajai Bībelei

Pirms gada Latvijas Bībeles biedrība ar lielu pompozitāti izdeva jaunu Svēto Rakstu tulkojumu latviski, pasniedzot to kā trešo tulkojumu pēc Ernsta Glika un emigrācijā tapušā Bībeles 1965.gada izdevuma. Taču izrādās, ka veiksmīga mārketinga nolūkos esot noklusēti reāli vēsturiski fakti.

Saskaņā ar pētnieku datiem Gliks nebūt neesot bijis pirmais Dieva vārda tulkotājs latviešu valodā – 1694.gada izdotajā Bībelē vismaz piektā daļa ir pirms tam tapuši teksti, kurus pārsvarā tulkojuši Kristofors Fīrekers, Georgs Mancelis.

Nākamo oficiālo Svēto Rakstu tulkojumu latviski 1739.gadā izdeva Johans Benjamins Fišers, tajā principā ir atrodam pavisam jauna gramatika. Pēc kura 1794.gadā sekojis nākamais izdevumu, par kuru drošas informācijas neesot.

1825.gadā Britānijas un ārzemju Bībeles biedrības paspārnē tapis nākamais izdevums, kuram vajadzēja jaunam tulkojumam. 1854.gada jau seko kārtējais Svēto Rakstu izdevums latviski.

1877.gadā Augusts Bīlenšteins kopā ar domu biedriem bija radījis jaunu Bībeles tulkojumu un latviešu valoda atkal tika pie jaunas gramatikas. Vēl pēc divdesmit viena gada – 1898.gadā – jauns izdevums, kurā atrodamas vairākas nozīmīgas izmaiņas Vecās un Jaunās Derības grāmatās.

1965.gada Londonā tika izdots profesora Ernesta Bleses vadībā tapušais tulkojums, kuru 1997.gadā pielabotu izdeva arī Latvijā. Tādejādi noskaidrots, ka 2012.gadā izdotais latviešu Bībeles izdevums uzskatāms par devīto, sagādājot nākamajam Svēto Rakstu tulkojumam ekskluzvu iespēju kļūt par apaļo desmito.