Noteiktība Dieva darbos

“Jāzeps nosauca vecākā dēla vārdu: Manase, ko viņš teica: “Dievs ir licis aizmirst man visus manus grūtumus un mana tēva namu.” Bet otra dēla vārdu viņš nosauca: Efraims; jo “Dievs mani darījis auglīgu manā posta zemē.”” [1.Moz.41:51-52]

Jāzeps arvien patur dzīvā atmiņā izciesto postu un grib sacīt: redzi, es biju nabaga svešinieks, un Dievs, kas mēdz uzlūkot zemos, nomāktos, apbēdinātus un pazudušus cilvēkus, ir apžēlojies par mani un devis man dēlu vārdā Manase, lai es aizmirstu visas nelaimes. Un tad Viņš man ir devis vēl otru dēlu, lai es augtu un kļūtu liels savu ciešanu un posta zemē.

Tas ir brīnišķīgs Dieva gods un slava – tā Jāzeps cildina Dieva brīnumainos darbus, proti, ka Viņš spēj radīt visu no nekā. Šie darbi arī mums ir jāatzīst un jāvingrinās spriest tāpat, kā spriedis Jāzeps. Mums jātiek pazemotiem, nonāvētiem, iemestiem zemē gluži kā kviešu graudam un jāmirst; tad atkal celsimies augšām un nesīsim daudzkārt lielākus augļus (Jņ.12:24). Jo Viņš ir augšanas un vairošanās Dievs nonāvēšanas un posta zemē. Šis ir pavisam noteikts likums, kas turpina īstenoties visos Dieva darbos, proti – Viņš rada visu no nekā.